Gatis - mana motivācija kāpēc es skrienu, ir kļūt ātrākam un spēcīgākam. Skriešana norūda gan fiziski, gan mentāli. Smagi, bet pareizi trenējoties, soli pa solim ejot, es vēlos noskaidrot savu spēju griestus. Es ticu, ka spēju skriet vēl krietni, ātrāk, nekā šobrīd un ka mani personiskie rekordi pusmaratonā un maratonā tiks drīzumā laboti. Galvenais manuprāt ir negribēt visu un uzreiz. Vajag cītīgi trenēties un pacietīgi gaidīt un tad jau rezultāti arī nekur neizpaliks.

 

 

 

 

Marina un Jānis

Visa mūsu dzīve paiet bez auto, pārvietojamies tikai ejot. Pirms septiņiem gadiem pamēģinājām, ko jaunu - skriet. Skriet ne tikai 100m, bet atļauties 5km,10km, un pat 21km. Mēs skrienam, lai sakārtotu savas domas, lai atbrīvotos no negatīvajām emocijām, skrienam, lai iepazītu mums līdzīgus. Skrienam, lai nejustu savus gadus, ieklausoties savā organismā. Skrienam, lai dzīvotu!

Ilze

Mana skriešanas motivācija īsumā - izaicinājums sev. Citi var un es nē, jāpamēģina. Sākums bija grūts, taču esot kustībā, vairojās dzīvesprieks, uzlabojās veselība, spēju sasniegt nospraustos mērķus, vienlaicīgi izvirzot jaunus. Skrienot ļoti patīk baudīt dabu, iepazīt jaunus cilvēkus, ieklausīties citu pieredzē un veidot savējo. Kā rezultātā izaicinājums ir kļuvis par hobiju.

Iveta Niedre

Skrienu salīdzinoši nesen, pāris gadus. Man patīk skriet vienai. Esmu emociju cilvēks un skriešana man vairāk ir domu sakārtošana un līdzsvara atgūšana mentālā līmenī. Ja runājam par fizisko, neapšaubāmi, skriet motivē tā apziņa, ka kļūstu jaunāka (haha), skaistāka, slaidāka, smaidīgāka, tātad, visnotaļ pozitīvāka un harmoniskāka, gan miesā, gan garā. Varu droši teikt, ka skriešana ir viena no manām meditācijām. Motivē daba, taku skrējieni. Ir brīži, kad ieeju tādā kā savā ritmā, kad ielaižu sevī meža smaržas, putnu dziesmas un visu to skaistumu, kas apkārt, ka rodas tik absolūta laimes sajūta par to, cik dzīva un vienota ar to esmu, ka saprotu, skriet, nozīmē dzīvot!

 

Andis

Krītu, ceļos, nepadodos, kļūstu spēcīgāks - ej uz savu nosprausto mērķi. Kamēr tu guli es trenējos, lai būtu soli priekšā tev,
Rītdiena ir nākotne, bet šodienā es kļūstu spēcīgāks, lai uzvarētu tevi.
Skriešana ir dzīves sastāvdaļa, tā ir kā svētki, ik katros mačos !

 

Kristīne

Mana motivācija sasniegt arvien jaunus mērķus (pārbaudīt savu spēju robežas)!
Man šogad tas ir darbs ar sevi vienatnē, disciplīna, kas ir jāievēro, ja ir vēlme sasniegt jaunas virsotnes. Ar savu apņemšanos - motivēt apkārtējos sākt skriet, vai vismaz pamēğināt! Patīk brīži, kad varu kādu iedrošināt ņemt dalību kādā no skriešanas pasākumiem! Svaigs gaiss un skaidra galva pēc nogurdinošas darba dienas (viena no motivācijām uzvilkt kājās botas un doties laukā pa durvīm)! 😊

Laura

Šobrīd praktiski nav nekādas motivācijas skriet...gribas vienkārši pabeigt sezonu...bet kopumā motivācija ir dažāda...Viens no galveniem motivatoriem - izaicināt sevi...pārbaudīt savas robežas: cik ātri varu kādu distanci noskriet vai arī cik ilgi un cik garu distanci spēju pieveikt...Pirms gada gribējās uzzināt par kādām vietām Latvijā spēju pacīnīties, ja puslīdz regulāri trenēšos pēc plāna...Reizēm motivācija ir vienkārši būt pie dabas, prom no visa...Protams, svarīgi ir apziņa, ka piekopju sportisku dzīvesveidu un skrienu, lai uzturētu sevi formā (gan fiziski, gan vizuāli)...Nemokos sirdsapziņas pārmetumos, ka apēdu kādu lieku gabalu kūkas vai, ka izēdu veselu čipsu paku...eju un to visu noskrienu.

 

Edgars

Mana motivācija skriet tā ir man jaunu iespaidu iegūšana sacensībās, bet pats galvenais sasniegt arvien jaunus rekordus sacensībās pie tam ilgtermiņā, jo es vēlos skriet vismaz līdz 70 gadu vecumam.  Man ar motivāciju nekad nav bijušas problēmas un jau skrienot 7 gadu pēc kārtas mana motivācija skriet tikai palielinās.

Inga

Bet vispār jau kad viss ir labi, tad par motivāciju var kļūt jebkas, ko sajūti par svarīgu - vieta reitingā, medaļa, krekliņš, es to uztveru, protams, kā spēli. Šī bilde man ļoti patīk, tajā gadā bija labas sajūtas skrienot un motivācijas netrūka.

 

Iveta

Ir viens motivātors, kas gadu gaitā vienmēr ir top augšdaļā. Šo nemirstīgo motivātoru sauc par lieko svaru. Vairāk vai mazāk ,bet liekie kilogrami man ir vienmēr. Par to paldies varu pateikt  savai veselīgajai apetītei un kulinārijas prasmēm.
Visvecākais no motivātoriem – māsa Maija. No bērnības palicis atmiņā viņas uzstājīgais un neatlaidīgais tonis{pa šiem gadiem nav īpaši mainījies} ,ka no rīta 7.00-7.20 man ir jāskrien. Iebilst neuzdrīkstējos un kaut kā tās divdesmit minūtes laukā aizvadīju.
Labsajūtas motivātors ir tas, kurš man ļauj justies un būt stiprai gan skrienot, gan ikdienas darbā. Cilvēki, kuri nekad mūžā tā īsti nav izbaudījuši skriešanas priekus ,ir pārliecināti, ka visa enerģija tiek nelietderīgi izšķērdēta kaut kur uz ceļa. Bet patiesībā, ja darbi nesokas un neko īsti darīt negribas ,tad jāiet paskriet un pēc tam var kalnus gāzt.
Uzstādīt jaunu personisko rekordu ,arī šis mani kādu laiku motivēja ,bet, nu jau esmu kļuvusi nedaudz pieticīgāka, tagad rezultātus gribas noturēt.
Pēdējos gadus izjūtu, ka mana sportošana ir radījusi labu piemēru manām meitām. Vecākās jau sporto, bet vēl jaunākajai jāierāda. Motivācija skriet, jārāda labais piemērs bērniem. Atkarība. Citi pīpā, citi dzer, citi vēl no kaut kā atkarīgi. Es arī esmu atkarīgā , atkarīga no skriešanas. Ja kaut kas jāizdomā, jāsaplāno , jāpārdomā, tad vajadzīgs lēnais skrējiens!

 

Maija

Mana motivācija vienmēr ir bijusi nepadoties resnumam, tāpēc sāku pati skriet 15 gadu vecumā, jo likās , ka esmu par resnu, ar šodienas acīm skatoties resna jau nebiju, bet tie jau tādi pusaudža gadi. Bet tā arī tagad turpinu, Tikai klāt ir nākusi tā labā sajūta, kas ir pēc treniņa!

Kalvis

Mani skriet motivē kustība, jau kopš pirmās klases sportoju, tāpēc sportiskās aktivitātes ir kā atkarība. Papildus tam patīk, ka varu ēst ko vēlos un neuztraukties par svaru, tāpat arī vispārēji uzlabojas veselība. Lai ikdienas rutīnā neapniktu skriet palīdz sacensības, kurām jāgatavojas, lai nepaliktu pēdējais 😊

 

Alla 

Sāku skriet 2007.gadā. Tad es biju dekrēta atvaļinājumā un vajadzēja atgriezieties darbā, un skriešana man bija kā tāds stimuls, lai atgūtu formu. 2007.gadā, starp citu iepazinos ar pirmajām skriešanas draudzenēm, Ļudu un Džanitu (tas bija Skrundā). Tu iepazīsti jaunus cilvēkus un jaunas pilsētas. Es strādāju par medmāsu un redzot nodaļā kas notiek ar mazkustīgiem cilvēkiem, tomēr es labāk skriešu nekā sēdēšu uz dīvāna pie teļuka ...

 

Guntis

Ir noskriets kārtējais treniņš neatkarīgi no tā, vai lietus līst, vai saule pa zemes virsu ripo, šoreiz lija pamatīgi. Un ikreiz pārliecinos, ka skriet ir forši! Skriešana ir jau daudzus gadus mana neatņemama dzīves sastāvdaļa! Tā man dod dzīvīgumu, enerģiju, citu redzējumu uz dzīvi kā tādu!

 

Uģis

Nekāda īpaša motivācija man nav nepieciešama. Ja esmu nolēmis vai ir paredzēts skriet, vienalga centīšos atrast tam laiku un arī nekādi laikapstākļi līdz šim man nav bijis šķērslis. Tas palīdz uzturēt sevi formā, izaicināt un cīnīties ar sevi, kā arī baudīt dabu, redzēt daudz vairāk un satikt līdzīgi domājošos. Man patīk skriet...tas arī viss...

 

 

Un kāda ir Tava motivācija skriet?