Izlēkājies pie Sprīdīša un Anneles Zemgalē un Ogres Zilajos kalnos, Stirnubuks slaidi ielēcis romantiskajās Piebalgas pļavās. Viņam līdzi atcilpojuši Maratona kluba  ņiprie Susuri -  Markuss Āboliņš un Mārtiņš Āboliņš, Katrīna Bogdanova, Oskars Kalniņš, Annija Jurjāne, atlēkušas žiglās Vāveres Maija Pūpola, Vineta Brižaka, Jūlija Čerešņeva, Tatjana Āboliņa, Iveta Bunce, Madara Krauze, Sabīne Goša, Sandris Krūmiņš un Lauma Vilumsone, atskrējuši  brašie Zaķi -  Gatis Štulbergs, Aino Gošs, Mārtiņš Vižla, Arturs Jansons, Ģirts Fišers, Ričards Dukurs, Didzis Kalniņš, Ralfs Kuģis, Sandija Sorokina, Aivars Zaķis, Dāvis Zelmenis, Ilze Ozola, Inga Ziediņa, Ilze Goša, Juris Gaidelis, Svetlana Maskaļa, Maruta Krūmiņa, Alla Radžabova-Cinovska, Kristīne Prince. Kur Susuri, Vāveres un Zaķi, tur arī spriganie Stirnu buki -  Valdis Bogdanovs, Rainers Meiers, Sandis Ziediņš, Edgars Rūtiņš, Rūdolfs Leimanis, Olga Mikulova un izturīgie Lūši –Andis Dēze, Valdis Ņilovs, Toms Kaufmanis, Ruslans Šuļga un  Juris Perunovs Un kur tad vēl kluba jaunatne, kas pārstāv skolu komandas!

Manu dieniņu, cik ļoti mūsējiem patīk Stirnu buks! Un ir jau arī  ko patikt! Tieši viņš licis apjaust, cik lieliski ir skriet pa meža takām,  mācījis saudzēt dabu, licis paskatīties uz skaistuli Latviju. Šoreiz Stirnubuks sarūpējis īpašu pārsteigumu-iespēju nakšņot teltīs, sarunas pie ugunskura un jestras dejas. Skrējēju cilts, sasēdušies draudzīgā aplī  uz īpašajiem siena soliņiem, ugunskura gaismā iepazīstam Andra Ronimoisa pieredzi par ultragarajām distancēm, kas pieveiktas kaktusu birzīs, klinšainās takās kalnos, saulē un lietū, vējā un negaisā. Katrs skrējiens ir cīņa gan ar sevi, gan konkurentiem un jaunas pieredzes iegūšana. Naksnīgās sarunas turpina Gints Konošonoks, Stirnubuka taku ierīkotājs un ne tikai… Klausītāju loks kļūst aizvien ciešāks, kad ieplestām acīm vērojam septiņjūdžu skrienamkurpes, ko Gints pagatavojis no lietotām motociklu riepām. Tās neberž, nespiež, tajās neiebirst akmentiņi un pavisam veiksmīgi šogad Gints tajās  pieveicis maratona distanci LATTELECOM Rīgas maratonā. Tie, kuri vēlas, var apavus pielaikot savām kājām. Citi tikmēr veldzējas Kārļa Kazāka dziesmu skaņās un pusnaktī sākas kārtīga Stirnubuka ballīte, kurā visi dejo tā, it kā nemaz nebūtu skrējuši. Brīnumaina ir šī nakts, šķiet, ka mūs visus vieno Stirnubuka cilts noslēpumi.

Saule un putnu dziesmas ir rīta modinātāji. Brokastis, vingrošana un rīta skrējiens. Tad mājupceļš pa līkumotajiem ceļiem, garām plaukstošām  ūdensrozēm, ar peldi Alauksta ezerā un skatu no Brežģa kalna skatu torņa. Atkal esam kļuvuši bagātāki. Uz tikšanos, Stirnubuk!

 

 

Sandra