Kad debesīs skan spārnu švīksti, zinām, ka caur Piejūras dabas parku Latvijā  atgriežas putni. Kad asfaltā skan riepu švīksti, zinām, ka pēc ziemas pārdomām kopā pulcējas Susuri, Vāveres, Zaķi, Buki un Lūši. Ja Carnikavā biji ieradies savlaicīgi, tad varēji mierīgi satikt draugus, aplūkot neticami bagātīgo tirgotavu piedāvājumu, nogaršot lašus, zušus un, protams, nēģus. Jābrīnās, ka peldētāji, iedvesmojoties no skrējējiem, nav noorganizējuši atbilstoša garuma distanču peldējumus. Bērni varētu peldēt Asarīšu distanci, sprinta garuma cienītājiem derētu Foreles distance, nopietnākie peldētāji varētu sacensties Līdakas distancē, izturīgie varētu spēkoties Laša distancē. Lūk, kādas domas pārņem, raugoties uz Carnikavas zivju stendu!

Kad laiks jau tuvojās  starta signālam, krāsaini tērpi, smaidi un  rosība ņirbēja gar acīm un pieļauju – daudzi vienkārši  palika nepamanīti, jo acis nespēja aptvert tūkstošus.

Kā allaž uz starta pirmie izgāja nepacietīgie Susuri, kuru mazās kājeles ieskandināja šodienas skriešanas svētkus. Rau –tur jau mūsējie –Mārtiņš, Lote un Oskars! Vēlāk trasē dodas kanikrosa dalībnieki, aiz viņiem-Zaķi. Gariem soļiem distancē devās Arturs, Madara, Iveta, Andris, Gatis, Rainers, Didzis, Kristaps, Olga, Ilze, Tatjana, Inga, Maruta, Juris, Vineta un Inese. Stirnu buka izaicinājumam ļāvās Maratona kluba Sandis, Aino, Ralfs, Aivars, Oļegs, Andrejs, Anita, Alla un Olga. Visjaukāk pa Gaujas takām un jūras piekrasti varēja izskraidīties izturīgie Lūši – Andis, Ruslans un Toms. Vāveres distanci jo žigli pieveica Juris, Markuss, Madara un Maija.  Rezultātu pārlūkošana prasīja krietnu laiku, jo sarakstu garums sniedzās vairāku metru garumā. Vēl garākas bija skrējēju rindas meža takās, šķita, ka nebeidzama upe plūst un plūst, un gala tai nav.

Nezinu, vai kāds no putnu vērotājiem ir piereģistrējis, cik gājputnu atgriezušies no tālajām zemēm. Stirnubuka reģistrators savējos šodien bija saskaitījis – 4919 dalībnieks no 18 dalībvalstīm!

Kā vienmēr, ar Jums kopā Sandra Kaufmane