Varenajā kaimiņvalsts galvaspilsētā Maskavā esmu bijusi pagājušā gadu simta 70.gadu beigās, kad tur bija cita valsts iekārta un Latvija bija daļa no tās. Maratona kluba piedāvātais brauciens  bija pašā laikā, lai paraudzītos uz austrumu pusi. Kā ierasts, ceļojums sākās no Ventspils uz  Kuldīgu, Rīgu, Koknesi līdz mūsu valsts robežai ar Krieviju. Tur pacietīgi izturējām mūsu dokumentu un somu pārbaudi divu stundu garumā. Pirmās dienas mērķis – nokļūt līdz Tveras apgabala Rževai un tur pārlaist nakti. Kamēr šoferi atbildīgi grozīja auto stūri, mums bija laiks vērot apkārtni. Lielo ceļu kvalitāte jūtami uzlabojusies. Ceļu malas gan slīkšņainas, vietām meži, vietām krūmi, vietām – cik tālu vien acis redz-plašas pļavas ar kādu retu māju.

Apstrādātus laukus redzam  visai maz, tā vien šķiet, ka iedzīvotāji priekšroku devuši dzīvošanai pilsētās. Kaut apkārtne liekas maz apdzīvota, par gājēju pārejām domāts dūšīgi. Tās izvietotas gan pirms, gan pēc autobusu pieturām un vēl labu gabalu pirms tām. Braucot caur kādu mazpilsētu, vērojam kuriozu ainu – blakus krāsainam bērnu rotaļu laukumam novietots tanks par godu uzvarai 2.pasaules karā. Varbūt rotaļu laukums uzcelts blakus tankam, lai bērni neaizmirstu par vectētiņu sasniegumiem karā? Ap pusdienas laiku sasniedzam Rževu un tur mūs sagaida pārsteigums. Tilts, pār kuru braucam, rotāts pamatīgiem caurumiem. Diezin vai izturēs mūsu kopējo svaru? Tomēr iztur. Virs pilsētas ģerboņa stārķis savijis ligzdu un tas arī ir vienīgais svētelis, ko redzējām ceļojuma laikā. Pie mājām un to pagalmos lepni līgojās dažāda veida (ne)zāles, ceļš tik neparedzams, ka mūsu jaukais autobuss negaidīti palecas un Ingai adīklis izkrīt no rokām. Ir tāda sajūta, ka mēs būtu atgriezušies 30 gadu senā pagātnē. Šķērsojam garāko Eiropas upi Volgu, kura te vēl nav savākusi visas pietekas un nešķiet liela. Tās krastā ieraugām savas naktsmājas – viesnīcu “RŽEV”. Iekārtojamies numuriņos un kopā ar domubiedriem dodamies koptreniņā pa pilsētas parku, kas tepat blakus viesnīcai. Parkā dižojas piemineklis cilvēkam, kura attēls rotāja piecstaru zvaigznītes, pionieru, komjauniešu nozīmītes, un  kurš mūs aicināja mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties. Vēlāk pastaigājamies pa pilsētu, iepazīstam tirdzniecības un ārstniecības muzejus (veikalus un aptiekas). Brīnāmies par aizvēsturiskiem maršruta autobusiem, kuri  kursē pilsētā. Dažam no tiem vēdināšanas nolūkos atšauts vaļā motora vāks. Atrodam tīri eiropeisku Alus pagrabiņu, kurā baudām vakariņas. Tas rotāts ar OKTOBERFEST karodziņiem un svešzemju suvenīriem. Ļaužu te maz, apkalpošana laipna un maltīte garšīga.

Nākošajā dienā turpinām ceļu uz Maskavu. Tuvojoties galvaspilsētai, apkārtne kļūst apdzīvotāka un sakoptāka. Acis priecē neparastas arhitektūras mājas. Benzīntanks, kurā iebraucam, lai papildinātu degvielas krājumus, pārsteidz ar savu infrastruktūru. Kamēr šoferīši rūpējas par autobusu, mēs fotografējamies un izklaidējamies. Un tad beidzot esam Maskavā. Mūsu skatieni pielīp autobusa logiem, lai neko nepalaistu garām. Dzīvojamās mājas, biznesa centri, sporta būves, tirdzniecības kompleksi pārsteidz ar savu varenumu. Apbrīnojami, kā mūsu šoferi orientējas ielu un bulvāru mudžeklī un atrod īsto ceļu, kur braukt! Ierodamies Maskavas pusmaratona Expo, lai izņemtu starta numurus. Te arī dažāda veida sporta uztura, apģērbu un suvenīru tirgotavas. Te garum gara siena ar sportistu vārdiem un uzvārdiem visās distancēs, kuriem rīt starts. Esam priecīgi, kad starp tūkstošiem atrodam savējo un iemūžinām to  telefonos un fotoaparātos. Andris Valerts iepriecina pusmaratona distances veicējus ar košiem krekliem, nu turpinām ceļu uz viesnīcu. Hokeja līdzjutējiem svarīgi nokļūt savos apartamentos līdz pulksten 13.15, kad Latvijas izlasei spēle ar Krieviju. Viesnīcā tāpat kā Expo,  ieeja caur skeneri. Pie sienas lieli krāsaini plakāti ar instrukcijām, kā rīkoties terorisma draudu gadījumā, ko iesākt, ja esi saņemts par ķīlnieku, kā atpazīt dažāda veida sprāgstvielas Ar Andra  laipnu gādību saņemam atslēgas katrs savām istabām 16 stāvu celtnē. Pēcpusdienu pavadām atbilstoši katra interesēm. Dodamies iepazīt Maskavas metro, Sarkano laukumu un Kremli. Aleksandra dārzā šovakar jauks koncerts, vērojama goda sardzes maiņa un dažādu tautību cilvēku jūklis. Protams, ka jāaplūko pilsēta pilsētā –  milzīgais veikals GUM un  viena no pasaules skaistākajām ielām - Vecais Arbats- ar ielu muzikantiem, suvenīru tirgotājiem, māksliniekiem un triku meistariem. Tomēr jāatceras, ka nākošajā dienā gaidāms starts un jāpadomā par atpūtu.

Svētdienas rīts ataust saulains, mazliet vējains, bet jauks. Viesnīcā mums sarūpētas brokastis agrāk kā pārējiem – biezputra, sviestmaizes, desiņas, olas – visu nemaz nevar pieveikt. Dodamies ceļā uz Lužņiku stadionu, kurā starts pusmaratonam, 10km  un 5km distancēm. Šoferis lieliski atrod auto stāvvietu netālu no starta vietas. Jāpiebilst, ka viens no mūsu šoferiem, Ilgonis Apfelbaums, ir ne tikai teicams stūres vīrs, bet arī lielisks skrējējs, jo dosies pusmaratona distancē. Lai nokļūtu starta vietā, izejam drošības pārbaudi un sākam iesildīšanos. Pēc tam iekārtojamies starta koridoros, atbilstoši distancē uzrādītajiem laikiem. Starts tiek dots ar 3 minūšu intervālu katrai  skrējēju grupai. Tādējādi netiek traucēti līderi, bet vēlāk startējošajiem ir iespējas izvirzīties un noķert priekšējos. Andris Valerts, sekojot mūsu skrējēju startiem, ar velosipēdu  dodas distancē, veic ekspresintervijas un uzmundrina viņus. Vēlāk viņš kopā ar Daci pieveic arī 5km distanci. Tie, kuri neskrien, var apiet apkārt Lužņiku stadionam (žēl, bet iekšā nevienu neielaiž), apskatīt 2018.gada Pasaules futbola čempionāta talismanu, vērot 1980.gada Maskavas olimpisko spēļu lieliskos rezultātus, kas izvietoti pie sporta būves sienām. Lielākoties visu sportistu vai sporta komandu rezultātiem pretī redzama valsts –CCCP. Tepat arī piemiņas akmens visiem pasaules stadionos bojā gājušajiem. Pamazām noguruši, bet priecīgi atgriežas skrējēji ar medaļām kaklā, pusmaratonistiem arī folija segas, lai nesaaukstētos. Skrējēji dalās iespaidos un ir apmierināti ar pasākuma organizāciju, distances izvietojumu, plašo atbalstītāju pulku ielās. Izrādās, ka mūsu Inga Ziediņa 1999.gadā tieši Maskavā ir sākusi savu skrējējas karjeru, atbraucot šeit un uzreiz noskrienot maratonu. Vareni! Uzzinām, ka pusmaratonā piedalījās 20 000 skrējēju, bet šodien Maskavā notikušajā Velo festivālā -  40 000 dalībnieku. Un vēl- šodien Maskavā varēja nokārtot arī GDA(Gatavs darbam un aizsardzībai)  normas, ko gan mēs neizmantojām. Sagaidām visus savējos un dodamies uz viesnīcu. Šodien Rīgā notiek TET Rīgas maratons, tādēļ sociālajos tīklos sekojam līdzi mājās palikušo startiem un priecājamies par viņu sasniegumiem.

Svētdienas pēcpusdiena un pirmdiena tiek veltīta Maskavas apskatei. Metro satiksme ir tik vienkārša un labi saprotama, ka taisni prieks braukt. Katrā pieturā ne tikai tiek nosaukta nākošā stacija, bet arī  atgādināts, ka ieraugot vagonā aizdomīgus priekšmetus, nekavējoties ziņot vilciena vadītājam. Drošība pirmajā vietā! Vagonā ļaudīm rokās telefoni vai planšetes, visiem galvas noliektas, rokas slīd pāri glāstvirsmām. Pārējie izmanto laiku, lai sēdus vai tāpat stāvot, nosnaustos. Vecajās krievu filmās rādīja, ka tieši metro cilvēki  veidoja acu kontaktu un iepazinās, vēlāk arī apprecējās. Laiki mainās un mēs līdzi ar tiem. Līdz ar modernizāciju zudusi arī romantika. Tāpat visiem braucējiem kājās ērti apavi, lai ātri un viegli pārvietotos pazemes un virszemes labirintos. Dāmas ar augstpapēžu kurpēm metro nebrauc, viņām ir citi transporta līdzekļi. Lai iepazītu Maskavu, ar pāris dienām ir par maz, tomēr ar pilnu jaudu cenšamies apgūt, ko vien var - Ostankinas televīzijas torni, Vissavienības tautsaimniecības sasniegumu  izstādi, Maskavas universitāti, Veco Arbatu, Kremli, Maskavas biznesa centru, braucienu ar kuģīti pa Maskavas upi. Vai zinājāt, ka pāri Maskavas upei ved 35 tilti, bet plānots uzcelt vēl 20?!

Dzīvojot viesnīcas 15.stāvā, un izejot uz lodžijas no rītiem, redzams, kā pilsēta mostas, bet vakaros vērot, ka tā  vēl neguļ. Ielās un bulvāros nepārtrauktā straumē pārvietojas auto, tālumā mirdz augstceltņu ugunis, bet tepat lejā komunālās automašīnas mazgā ielas. Skaista, sakopta un zaļumu ieskauta ir Maskava, tomēr laiks doties mājās. Otrdienas rītā, pabrokastojuši, atvadāmies no laipnajiem viesnīcniekiem, un pulksten 9.10 dodamies ceļā. Tomēr lielā pilsēta tik viegli mūs neatlaiž. Lai sasniegtu ārpilsētas veikalu aptuveni 42km attālumā, paiet 2 stundas 16 minūtes. Tas ir apmēram tikpat ilgi, cik labs maratonists pieveic savu distanci. Izķemmējuši veikalu un sagādājuši kārumus mājiniekiem, dodamies uz pilsētu Veļikije Luki, nepilnus 500km attālumā. Tur šovakar mūsu naktsmājas. Ceļš paiet lielā jautrībā, tikpat kā nemanot. Mūsu ceļabiedri Igors un Guntis atraktīvi un izsmeļoši iepazīstina ar savu pilsētu Liepāju, par tās vietām un notikumiem. Jūtams, ka puiši ir īsti savas pilsētas patrioti. Šoreiz nakšņojam 2 viesnīcās “GARMONIJA PLUS”  un “ULITSA FURMANOVA”. Vakarā lustīgs un kustīgs pikniks parciņā pie viesnīcas. No rīta mostamies agri un  sākam mājupceļu pulksten 7.00.

Kad sasniedzam Krievijas – Latvijas robežu, klāt kārtējā  somu un dokumentu pārbaude. Šoreiz tā aizņem 2,5 stundas mūsu laika. Tēvzemes ainavas ir tik pazīstamas un mīļas. Kaut arī pāris simts kilometru vēl jānobrauc, ir sajūta, ka esam jau mājās. Šoferi Māris un Ilgonis godprātīgi rūpējās par mūsu labsajūtu ceļojumā, bet Andris kā kārtīgs kuģa kapteinis vadīja mūs un raudzīja, lai nenoklīstam garajā ceļā. Paldies viņiem! Mūsu somas pilnas ar kārumiem un suvenīriem, bet mūsu sirdis pilnas iespaidiem. Visu nemaz nav iespējams pastāstīt. Liela un varena ir Maskava, bet varens ir arī Maratona klubs! Jau desmito gadu!

 

Neskrēja, bet rakstīja, rakstīja, rakstīja

Sandra Kaufmane.