Kamēr jau zināmo Kornetu nogāzes  priecē ar pļavu ziedu rakstiem, Stirnubuks ar gumijniekiem kājās ņipri aizlēcis uz Alūksni. Mākoņi šodien spoguļojas peļķēs, un debesu tēvs dāsni laista no savas lejkannas. Susuriem par to lielais prieks – lecot peļķēs tik jauki šķīst šļakatas, un šokolādes krāsas dubļi mīlīgi pļurkst zem zābaciņiem.  Arī Vāveres, Zaķi, Buki un Lūši nemaz nav noskumuši – skaistais Alūksnes ezers piedāvā atklāt visus savas apkārtnes paugurus, pakalnus un nogāzes.

Nu tik uz starta! Cits pakaļ citam. Maziem solīšiem visiem pa priekšu aizjož Susuri, viņiem nopakaļus slaidi  aizcilpo Zaķi. Mazliet vēlāk viegli un atsperīgi aizskrien Stirnu buki un Lūši. Skrējienu noslēdz žiglās Vāveres. No attāluma veroties, šķiet, ka krāsainas krelles izvijušās Pilssalas takās. Izrādās, ka šodien var ne tikai skriet, bet arī līksmi šļūkt uz dibena pa dubļainiem kalniņiem, kārtīgi novārtīt apģērbu un seju. Protams, jābūt uzmanīgiem, lai krītot negūtu traumas, tikai prieku. Un kā tu nebūsi priecīgs, kad skrienot Tempļa kalnā, burvīgu dāmu ansamblis jestri dzied “Ak, vai cik žēl, ak, vai cik žēl, ka tevi mīlēju par vēlu!” Kājas pašas tevi uznes kalnā un dziesma prasās līdzi dziedama. Mazliet vēlāk daudzu kāju noskriets dubļains kalniņš, pa kuru jātiek lejā. Diezin, kur lai pieturās, bet varbūt nav ko turēties, jālaiž tik lejā. Un tad jau muzikālais  tilts, pār kuru skrienot skan latviskas dziesmas – Rakstu Raksti, Tautumeitas, Auļi palīdz ikvienam pielikt soli skaistākam finišam.

Un kad tu esi finišējis, ar gandarījumu par paveikto, un čaklu roku darinātu medaļu kaklā, tad vari izvēlēties – vai mērkt nogurušo rumpi Alūksnes ezerā, vai dušā tīram tikt. Ja pēc tā visa tev vēl ir spēks kaulos, tad laiks aktivitātēm volejbola, strītbola vai bērnu laukumā. Varbūt var vēl paspēt izbraukt ar kuģīti? Lai vēders nepaliktu tukšs, vari izvēlēties tīkamāko kafejnīcu, tomēr visgardākā ir Stirnubuka sarūpētā aukstā zupa. Īpaši priecīgi šovakar ir mūsu Andis un Jānis. Vāveres distancē Andim zelta medaļa, bet Jānim bronzas medaļa. Smaids nenozūd no puišu sejām līdz pat vēlam vakaram. Smaids atplaukst arī Olgas sejā, kad loterijā viņai tiek izlozēts pulsometrs.

Kur vien raugies – tikai priecīgas sejas. Un pašā vakarā visiem vēl dejas!

Sandra