Krēslainajā vakarā mājupceļā no Alūksnes Stirnubuka piedzīvota kārtīga stirnu bukte. Atsperīgais buciņš slaidā lokā metās apsveicināties ar mūsu auto līdz pat spēkrata sirds dziļumiem. Pa šo laiku iegādāts jauns mehāniskais transporta līdzeklis un nu jāsāk ceļš uz Ventspili. Ceļš diezgan tāls, braucienu uzsākam piektdien. Šķiet, ka  piektdienās pilnīgi visi rīdzinieki izbrauc ielās, tādēļ pārvietošanās iespējas samērā lēnīgas. Tomēr galamērķi sasniedzam veiksmīgi.

Sestdienas rīts ataust mīlīgi saulains un Stirnubuka pilsētiņa jau ņirb no rosības. Ilze Valerte  iekārtojusi divas teltis, lai visi mūsējie justos kā mājās. Kā allaž Maratona kluba skrējēji izbauda visa garuma distances. Gan Susuriņi – Mārtiņš, Jeļizaveta, Sofja, Romars, Martins, gan Vāveres –  vicečempions Jānis, Maija Pūpola , Tatjana, Lāsma, Vineta, Alla, Sabīne, Jeļena, Maija Balode un Madara. Zaķu saraksts gan veidojās visai garš -Antons, uzvarētāja Iveta Pūpola, Dāvis, Didzis, Rainers, Lilija, Nataļja, Andrejs, Ieva, Aigars, Anna, Juris, Ilze, Imants, Edgars, Maruta, Zane un Līga. Uzņēmīgākie devās  Stirnu buka distancē – sudrabotais Guntis, Sandis, Aino, Ģirts, Pāvels. Arturs, Kristaps, Sandris, Aivars, Vadims, Ilgonis, Anita, Guntis, Jānis, Inga, Ilze, Olga, bet neprātīgākie metās pieveikt Lūša distanci – Ruslans, Dzintars, Salihs Aleksandrs, Toms un Gatis. Brīžiem skrējiens veicās raiti, brīžiem kājas grima kāpu smiltīs, ar papildus darbību vismaz reizes trīs novelkot un izberot smiltis no apaviem. Trīs kilometrus pirms finiša, lepni izslējis ragus, savus cilts brāļus pašā Lemberga hūtes virsotnē gaidīja staltbriedis. Oho! Kas par kāpienu! Kas par cīņu ar sevi! Katrs centās pierādīt, ka viņš ir stiprāks par kalnu. Toties cik veldzējošs un spirdzinošs bija ūdens malks kalna galā! Pēc tam jau “tikai” jānoripina lejā un, sacenšoties ar Mazbānīti, veikli uz finišu, pa ceļam ielūkojoties Piejūras brīvdabas muzejā. Kad tu tā esi skrējis, bridis, kāpis un līdis, finišā savējos gaida kluba mamma Ilze. Ar apetetlīgām, ceptām desiņām un kraukšķīgiem gurķīšiem. Mmm…Kas gan var būt labāks par to, ja tevi gaida un par tevi rūpējās!

Ja reiz esi tik tālu aizbraucis, mājupceļš jāizbauda kārtīgi. Jāielūkojas  lībiešu piekrastē, apciemojot  Kolkas ragu un tad cauri zvejnieku ciematiņiem uz Vidzemi. Kolkas ragā Rīgas jūras līča viļņi ar baltām putu galotnēm kaitina Baltijas jūru, kas tobrīd pavisam mierīga. Zvejnieki savos ciematos aicināt aicina pagaršot kūpinātas zivis, ar plakātiem saucot “Zivis. Nāciet sētā!” Mums tomēr labāk patīk kopā ar Stirnu buku ieskriet mežā.

 

No Lemberga hūtes visu labi redzēja Sandra Kaufmane