Ja jūs pašlaik lasāt šīs rindas, pagādājiet sev ko vēsu un atspirdzinošu- sulu, kokteili, saldējumu vai ledu, jo Stirnubuks šogad gluži karsts! Pašā rīta agrumā pulksten 6.00, zemei rībot, trasē devās niknie Vilki, gatavi pieveikt 70 km ar   m kāpumu un laišanos trosē pāri Amatai. Andis, Jānis un Dzintars ir mūsu drosmīgie puiši, kuri sparīgi iekodās Vilka takās un godam tās pieveica. Pļavā pie Zvārtes ieža savus sānus spīdināja spēkrati, kas uz starta vietu atveduši pulkiem skrējēju. Tomēr pirmie uz starta izgāja kanikrosa dalībnieki. Saulei kāpjot augstāk, pakāpās arī cipari termometra stabiņā un tā vien gribējās lūkot ēnainas vietas. Pa to laiku kluba jaunieši mērojās spēkiem skolu čempionātā. Markuss  bija nepārspējams starp savējiem, ļoti veikli skrēja Anna, Anna Marija, Kaspars un Dāvis. Zaķi no priekiem nezināja, kā cilpot, jo viņu distance šodien visgarākā no visām garaušu distancēm. Līkumu līkumus augšup lejup krietnā tempā skrēja Sandis, Edijs, Agris, Inta, Inga, Maruta, Jānis, Ilze, Arta, Viktors un Līga.

Saule spīdēja tik spoži, ka divi auto nevarēja sadalīt ceļu un mīlīgi sabadījās. Bukiem un Vāverēm tādēļ starts par pusstundu vēlāk. Ar skaļām gavilēm tiek sagaidīti stiprākie Vilki, kuriem 70km pieveic ātrāk kā 7 stundās. Ar vairākiem milzu  kāpumiem un trīs reizes šķērsojot upīti, mūsu Stirnubuki cauri krūmājiem sasniedz finišu. Spēks un veiklums redzams  Aino, Toma, Gitas, Aivara, Viļņa, Anitas un Olgas kustībās. Turklāt Olga, par mājsaimniecību domājot, salasījusi glītus apšu kundziņus. Pa seklo, akmeņaino un krāčaino Amatu ceļo kāda kompānija gumijas laivā. Bet, ak vai! Laiva tik šļūc pa akmeņiem un uz priekšu netiek. Straume upē jauneklīgi strauja, nezin vai peldot nevar ātrāk sasniegt finišu kā skrienot? Saulē un karstumā  skrien Vāveres un tie, kuri vēl nav paspējuši, šodien var glīti iesauļoties. Dažai meičai pleci iedeguši gluži sārti. Mūsu Maija ir viena no ātrākajām Vāverēm. Viņai seko Tatjana, Guntars un Dzintars.

Pēc skrējiena tīksmi veldzējamies Amatas ūdeņos, baudām “Auļu” mūzikas ritmus, čalojam ar ilgi nesatiktiem draugiem, priecājamies par uzvarētājiem un ceram uz laimestu loterijā. Sausi smilšainais zemes ceļš ved mūs mājup un putekļi gaisā virmo kā miltu mākoņi. Šoferīši, kuri savus auto atstājuši ceļmalā, pēcpusdienā atrod savus vāģus pavisam citā- pelēcīgi baltā krāsā. Izskatās, ka viņi dzirnavu gaņģos pabijuši. Bet mēs nebēdājam nenieka, ja vien draugus satiekam!

Sandra Kaufmane