Šī laikam ir viena no hroniskām skrējēju kaitēm, un es neesmu izņēmums, kaut vēl gada sākumā smīkņāju par bijušo skriešanas lielmeistaru Ģirtu Fogeli, kurš ieradās uz Ventspils koptreniņiem ar sāpošiem ahilejiem. Un tad pienāca mana kārta, jau gatavojoties Rīgas maratonam, treniņa sākumā jutu „stīvumu” ahilejos, taču pēc 1-2 noskrietiem kilometriem sāpes pārgāja un varēju mierīgi turpināt skriet, līdz 3.augustā taisot treniņu Arkādija stadionā, pa mīksto seguma, veicot 1500m atkārtojuma skrējienu, tā iesāpējās viens no ahilejiem, ka bija jāpārtrauc treniņš. Un nu sāpēja tā, ka pa trepēm nevarēju paiet, ne paskriet, bet pēc 3 dienām Kuldīgas pusmaratons.

Devos pie sporta doka Ventspilī, šis mani saspricēja, salīmēja teipus un Kuldīgā izskrēju personīgo rezultātu. Vakarā personīgo atzīmēju ar sarkaniem vīniem un Otrās puses grupas baļļuka apmeklējumu, un tad svētdien, 7.augustā piecēlos praktiski invalīds. Tagad sākas pats svarīgākais un noderīgākais. Eju atkal pie sporta doka, un viņš man nozīmē ultraskaņas procedūras, 10gb (Ventspilī tas maksā 20 Ls kopā), procedūru laikā ahileji tiek smērēti bagātīgi ar Olfen smēri, netrenējos, eju uz baseinu un braukājos ar riteni. Pēc 14 dienām ir mazliet labāk, bet trenēties nevar, turpinu smērēt Olfen, kaut ko mēģinu skriet. Katru vakaru taisu kontrastdušas ahilejiem. 28.augustā ar sāpēm noskrienu NikeRigaRun par tempa turētāju. Divas nedēļas līdz Tallinas pusmaratonam.
Pirmdien, 29.augustā, iepērkoties Ventspils Maximā, ieraudzīju Vetaptiekas stendu, gan jau visi dzirdējuši pa Zirga zālēm, un atraktīvu „Lopu dakteri”. Šim saku, ka ahileji sāp! Viņš man nolasīja 10 minūtes lekciju par ahileju ārstēšanu, beigās pajautāju, vai viņš runā par mani vai lopiem, atbilde bija, ka par mani. Ietirgoja šis man smēri pa 1,45 Ls tādā salātu trauciņā.

              
No 29.augusta sāku ārstēties pēc Lopu daktera metodes, paralēli trenējos, gan ar sāpēm.
3 reizes dienā smērēju Zirgu smēri (smaržo pēc bišu indes un mentola maisījumu)
Uzturā daudz lietoju ķirbveidīgos (pārsvarā kabačus), auksto gaļu (izmēģināju visus ražotājus), dzērvenes (aizvietoju ar brūklenēm, jo vēl nebija ražas), marmelādes konfektes (laikam ukraiņu bija labākās), pētersīļus saišķiem, un birdināju uz visiem sāliem ēdieniem (tiem kam potence augsta bez tiem, jāuzmanās!!!).
11.septembrī Tallinā pusmaratonu jau skrienu praktiski bez sāpēm, pēc nedēļas Valmierā pusmaratonu bez sāpēm, un 2.oktobrī, Budapeštā, + 27c noskrēju maratonu ar personīgo rekordu un pilnīgi bez ahileju sāpēm.
Lūk tā, domājiet paši!