Es esmu apņēmusies izdarīt 101 lietu. Tā ir tāda kā apņemšanās – mans plāns turpmākai dzīvei. Sākot ar sīkumiem un beidzot ar patiesi lielām, svarīgām lietām. Viens no mana plāna punktiem bija kādu nedēļu ziemā paskriet Portugālē un tad būtu skaidrība, ko tad tie skrējēji Portugālē dara! Dzīvojos par Portugāli, no 2.februāra līdz 14.februārim apmēram 40km no Faro, ciematiņā ar nosaukumu Acoteias.

Nokļūšana un dzīvošanas apstākļi: Uz Faro tiešais reiss no Rīgas nav, taču uz Faro lido aviokompānija Ryanair, tikai jāizvēlas caur kuru lidostu lidot, prom es lidoju caur Mančestru, bet atpakaļ caur Dublinu, biļešu kopējā cena 160 EUR. Visas viesnīcas (varbūt izņemot dažas) ir pārveidotas (jau uzceltas) par dzīvokļu mājām, kas pārsvarā sastāv no „lielās” istabas un vienas vai divām guļamistabām, virtuves, dušas ar WC. Dzīvoklis ir pilnībā nokomplektēts ar traukiem, katliem, TV, skapjiem. Līdz Atlantijas okeānam ir metri 500, pie viesnīcas ir viens pārtikas veikals (samērā dārgs) un kādas 3-4 kafejnīcas. Līdz treniņu vietām ap 500 metru.

Ēšana: Augļi, augļi un vēlreiz augļi!!! Apelsīni, citroni, mandarīni, avokado…kas varbūt labāks par svaigi plūktiem augļiem!!!  Kā te smaržo gaiss skrienot gar apelsīnu laukiem un kā garšo un smaržo apelsīni!!! Neskaitīju gan, bet dienā tiek apēsti vairāki apelsīni, spiesta apelsīnu un citronu sula, kā teica Mārtiņš Rītiņš…kas varbūt labāks par šo!!! Gatavojam paši mūsu virtuvē. Iepirkties dodamies ap 20km uz tuvāko LIDL vai ALDI (vācu pārtikas veikali), vai Continente (līdzīgs mūsu Rimi), kur izvēle lielāka, bet viss ir dārgāk. Bet ziniet, ka šeit nav skābā krējuma un kefīra!

Brokastis pl.8.00, un katrs ēd kas nu katram patīk, Annija katru rītu vārīja putru, Andris aplēja ar karstu ūdeni uz 10 minūtēm auzu pārslas un gatavs.

Pusdienas pēc pirmā treniņa, griķi, rīsi vai makaroni ar salātiem, ar kādu vistas gabalu un tamlīdzīgi. Ļoti ir iecīnīts tuncis, kā arī vietējās sardīnes eļļā. Vakariņas, pēc otrā treniņa, ap pl.19.00, un te noteikti vista ar salātiem, varbūt rīsi.

Protams, izmantojām pāris vakarus arī vietējo krodziņu pakalpojumus, kur īpašnieki bija 2 brāļi, pēc tam katru rītu šiem mani sveicināja ejot uz kārtējo treniņu.

Zivis pirms pasūtīšanas pavisam svaigas, var izvēlēties.

Treniņi: Pārsvarā es šeit trenējos divas reizes dienā, pirmais treniņš sākās starp pl.10.00 un 11.00, un tad man radās iespaids, ka skrien visi, un otrais treniņš ap pl.16.00, (arī skrien visi). Treniņiem izmantoju vietējos ceļus, bet blakus mežam ir 2km krosa trase (cik zinu, tad šeit noticis pasaules čempionāts krosā un trase ir kopta), tad gar okeāna malu ir klintis, kas ved uz augšu un lejā, un tad, protams, pludmale, kur taisīju lēcienus, “vardītes”. Ir arī divi stadioni, bet tie ir maksas, Šeit treniņiem ir ideāli laika apstākļi, ap +16c dienā, vakarā ap +14c, pavisam vakarā gan auksti, ap +11c.

Mani visvairāk aizrāva okeāns ar savu krastu un klintīm, starp treniņiem gāju uz okeānu baudīt tā varenību un skaistumu. Pirmajos treniņos neapzināti apstājos un smaržoju, apmīļoju, čamdīju puķes, kaktusus (kā Meksikas seriālos), apelsīnu kokus.

Priecājos par aitu un kazu bariem un īstiem ganiem un ganu suņiem. Šeit visi suņi mani “ignorēja” (kas protams mani pārsteidza!!!) Viss mani aizrāva un kas varbūt labāks, ja februāra rītā tevi modina putnu čivināšana!

Secinājums: Ja kāds grib aizmukt no Latvijas ziemas un skriet, šī ir īstā vieta. Es pat varētu teikt, ka šis atvaļinājums man bija bauda gan manam garam, gan ķermenim!!! Mans pirmās nometnes apmeklējums Portugālē nebija tikai “trako” kilometru vākšana saulītē, bet, tai bija īpaša smarža, sajūtas un garša!!!

Negribējas braukt uz Latviju ...

Iespaidiem dalījās Ilze Valerte, DION reklāma pirmajā bildīte tiešām netīšām