Skriet - tas nekādā gadījumā nedrīkstētu būt sarežģīti. Uzzini dažus svarīgus padomus un jutīsies drošāk. Lūk būs pāris ieteikumi kā atsākt, vai sākt skriet.

1. Tātad, laipni lūdzam ! Pieņemu, ka esi apņēmības pilns pilnveidot savu sniegumu, vai arī esi gatavs sākt no paša pirmā treniņa. Tātad, pats svarīgākais, jo mazāk esi skrējis, jo lielākas iespējas savainot sevi. Sākot skriet, iespējams, nejūti vēl sāpes muskuļos, bet tās mēdz būt viltīgas un liek manīt par sevi nākamajā dienā, tādēļ nepārspīlē. Atsākot, vai sākot uzstādi sev divus mērķus. Pirmkārt, attīstīt savas ātruma un izturības īpašības, otrkārt nesavainoties, nenodari sev pāri !

2. Izstrādā plānu. Izbrīvē sev laiku un nosaki, cik aptuveni ilgi esi gatavs skriet. Otrais solis izvēlēties maršrutu un vietu. Parki, meža takas noteikti būs daudz drošāks variants, kā ielu drūzma, bet, ja pilsētā nav pārāk intensīva satiksme un ir iespējas, droši, nesmādē skrējienu pa pilsētu !

3. Pārskati savu ēdienkarti. Gravitācija dara savu, proti, katrs Tavs liekais kilograms velk Tevi pie zemes. Sāc kontrolēt savu svaru, iegādājies svarus un noliec redzamā vietā, lai ir motivācija. Pirms treniņa vismaz 2h centies neieturēt smagu maltīti. Arī pēc treniņa vismaz stundu labāk lieto tikai šķidrumu. Stundu pirms treniņa lēnām izdzer 100- 250 ml ogļhidrātiem un minerālvielām bagātu šķidrumu.

4. Biežums, intensitāte, ilgums. Ne mazāk kā katru otro dienu. Mēģini pieradināt sevi pie domas, ka skrējiens jau ir Tavas dzīves sastāvdaļa. Skrien sev piemērotā intensitātē. Pat, ja tas ir gliemeža ātrumā. Centies aizņemt 30 min. Paskrien, atpūties ejot. Sākumā, iespējams skriesi tikai 10 minūtes no visām 30. Bet ar pacietību un komfortablu, regulāru skrējienu sasniegsi līmeni, kad skriesi 30 min. Tad jau varēsi domāt par ātrāku skrējienu.

5. Ieliec pareizajā robā. Ja motors nevelk nevajag mocīt, nokausi! Tā pat ieklausies arī sevī. Skrien tā, lai vari ar kādu sarunāties.Ja pirmajās reizēs sevi samocīsi ,var rasties alerģija pret skriešanu. Protams, ja vēlies vēl profesionālāk vari vaicāt pēc padoma kādam trenerim, vai specializētā sporta preču veikalā, kur var iegādāties pulsometrus.

6. Atceries iesildīties un atsildīties. Pirms treniņa viegli pastiep muskuļus, tas neliks Tev svīst, vai pacelt pulsu. Parasti iesildīšanos sāk ar ātru iešanu, vai vieglu, vieglu skrējienu tiem, kuri jau kādu laiku ar skriešanu ir uz Tu. Iesildies aptuveni 5 min. Tad vari lēnām sākt skriet savā tempā, iegaumē, iesildīšanos neskaita pie skrējiena laika. Kad esi beidzis skrējienu, pretojies velmei vienkarši apsēsties, turpiniet lēnām iet vismaz 5 min. Kad esat beiguši atsildīšanos, varat sākt stiepties, muskuļi ir silti un gatavi, lai tos stieptu.

7. Ievēro drošību. Skrienot pilsētā un tās apkārtē, vienmēr atceries par mašīnām, riteņbraucējiem, gājējiem. Skrienot tas ir viens moments, Tu nepamani un bums. Esi īpaši vērīgs, paredzi jau iepriekš, kas varētu būt aiz stūra. Esi vērīgs uz gājēju pārejām, pārliecinies, ka ir droši. Atceries, tikai vienu reizi vari kļūdīties. Nekad nebūs lieki paskatīties aiz muguras , sānos.

8. Sāpes ir brīdinājums. Lai gan skrējēji netraumējas tik nopietni kā kalnu slēpotāji, regbijisti, tomēr, traumas ir arī skrējējiem. Retāk tie ir saišu plīsumi, kaulu lūzumi. Pamatā muskuļu traumas tieši neadekvātas slodzes ietekme. Pārāk strauji kāpinājumi, pārāk garas distances utt. Tomēr, ja arī gadās traumēties vislabāk protams nenoslogot traumēto vietu. Ja šķiet, ka ar ledus procedūrām nepietiks jautā padomu sporta ārstam. Paliec aktīvs, aizstāj skriešanu ar peldēšanu, vai riteņbraukšanu, vari arī vienkārši ātri iet.

9. Veic 1km kontrolskrējienu. Protams, Tavi draugi uzzinot, ka Tu esi sācis skriet vēlēsies uzzināt kāds ir Tavs labākais laiks 1km skrējienā. Arī Tu pats vēlēsies uzzināt, bet uzmanies skrienot 100% robežās iespējams viegli traumēties. Tādēļ sākumā veic testa skrējienu vidējā intensitātē 70%. Vēlāk, kad būsi jau norūdijis organismu varēsi skriet 90% un vēlāk, kad būsi drošs par sevi 100%. Obligāti pieraksti dienasgrāmatā !

10. Lokanība un spēks. Skriešana ir specifiska aktivitāte, Tev nepieciešams pilnīgs atlētisks ķermenis ne tikai stipras kājas. Tev nepieciešams nostiprināt, attīstīt arī ķermeņa augšdaļu. Muguras vingrinājumi, krūšu, roku utt. Pēc katra spēka treniņa noteikti veic pāris minūšu locīšanos. Protams staipi arī kāju muskuļus.

11. Ievēro smago treniņu, vieglo treniņu attiecību. Vienalga, vai Tu esi amatieris, iesācējs, profesionālis, pamatā Tavu treniņplānu pilda vieglie skrējieni. Nedēļā 2-3 grūtie treniņi. Priekš iesācēja pietiks ar vienu smago treniņu nedēļā. Ar laiku smago treniņu intensitāte pieaugs, bet noteikti nepārsniegs vieglo treniņu attiecību.

12. Apsveic sevi! Katru dienu vari sevi pilnveidot, priecāties par savu progresu. Arī sacensībās vari būt uzvarētājs neizcīnot 1. vietu. Uzvari pats sevi. Veic uzskaiti, analīzi treniņu dienasgrāmatā un sajūti gandarījumu.