Jaunākās ziņas

Mans otrais „pirmais'' maratons, šoreiz Frankfurtē(8)

Jau otro reizi piesakoties maratonam, ideja bija spontāna ,kā saka, ''šeit un tagad'. Atšķirībā starp pirmo maratonu Valmierā 2010.gadā un šī gada 26.oktobra Frankfurtē, bija tāda, ka bija pienācīgi sagatavojies tam, ja neskaita to, ka nedēļu pirms maratona saķēru muguras traumu. Nedēļu pirms brauciena faktiski, bija tik vien kā pāris treniņus izskrējis. Sacensību rīts vienkārši lielisks, ap +16 - +18 grādiem gaisa temperatūra, vējš praktiski nav, vien pāris metrus sekundē, ne vairāk. Ideāli laika apstākļi lai skrietu ar baudu. Ejot iesildīties, līdz pat pēdējam brīdim nebija ne domas, ne uztraukums par to, ka priekšā stāv maratona distance, pierasts jau pie pusītēm, tā kā apziņa vien palika pusīšu līmenī, tādā veidā neradot lieku stresu. Varbūt savā ziņā nostrādāja tas, ka vēl skrēja maratonu Liene un Uvis, kuriem tas bija pirmais maratons un vairāk domāju par viņiem, kā viņiem veiksies.

Sezonas noslēguma skrējiens Ventspilī(3)

Vēl tikai divi nopietni skrējieni - Ņujorkas maratons un Sezonas noslēguma skrējiens Ventspilī, un varam uzskatīt, ka 2014.gada skriešanas sezona būs noslēgusies. Šogad Ņujorkā skries 2.novembrī pl.16.30, bet Ventspilī 29.novembrī pl.13.00. Kā jau tradicionāli, Ventspilī galvenā distance būs 10km ar startu Olimpiskā Centra stadionā, kurā apbalvosim 10 ātrākās meitenes un 10 ātrākos puišus. Distanci veidos 4 apļi pa 2,5km, katrā aplī ieskrienot manēžā. Tie, kuri vēl nav gatavi 10km, varēs skriet vienu apli, divus vai trīs, attiecīgi no 2,5km līdz 7,5km, šīs distances gan būs bez laika kontroles, taču lielais finiša pulkstenis būs, un katrs finišētājs varēs redzēt savu rezultātu. Bet kā jau minējām, un 10 kilometros viss būs pa nopietnam, ar laika kontroli, rezultātiem, uzvarētājiem un apbalvošanā „we are the champions”! Neatkarīgi no veiktās distances, katrs finišētājs tiks pie piemiņas medaļas, īpašā sacensības numura, putras, karstas tējas, atbalsta skrējiena laikā un lieliska noskaņojuma!

Oficiālais sacensību nolikums:

MARATONU ZIŅAS - Amsterdama un Ozolnieki(23)

Šis ir pirmais MARATONU ZIŅU izlaidums – eksperiments, lai noskaidrotu, vai kādam tās vispār interesē, vai tādas ir vajadzīgas. Kā jau rakstījām, tad MARATONA KLUBĀ būs pārmaiņas, no 1.janvāra, un viens no jauninājumiem būs iknedēļas MARATONU ZIŅAS. Informēsim Jūs par lielo un mazo maratonu rezultātiem, gan uzvarētājiem, gan latviešiem, īpaši par mūsējiem. Mūsu klubā ir/būs arī ātri skrējēji, lai viņi zinātu, kādas viņiem ir iespējas iekļūt labāko skaitā attiecīgajās sacensībās . Mēģināsim dabūt atsauksmes no latviešiem, kuri piedalījušies (man patīk lietot vārdus „ņēmuši dalību”, bet viens īsts latvietis mani nolika, ka turpmāk lietošu pareizo termiņu - "piedalījušies", bet lūdzu par gramatiku nepiesienieties, ja kāds ir gatavs labot gramatiku, iedošu piekļuves kodus mājas lapai) attiecīgajās sacensībās. Tuvākajās dienās, Jūs, savos epastos saņemsiet informāciju par Sezonas noslēguma skrējienu Ventspilī, par ballīti un par jaunumiem 2015.gadā!

Artūrs Gordējevs pāris vārdos par 30km Elbrus World Race(1)

Braucu ar mērķi noskriet un izbaudīt Kaukāzu skaistumus! Tas viss izdevās, trase nebija skaidra līdz starta brīdim un pirmajos 8 km es sapratu, kur esmu iekūlies, jo kāpums tikai un vienīgi uz augšu. Sajūtas neaprakstāmas, protams, grūti, bet iespaidīgi un apkartē esošais skaistums bija arī viens no dzinuļiem uz priekšu. Dalībnieku īpatsvars, protams, no Krievijas, par tādiem kā cilvēkiem no Baltijas valstīm tur nav dzirdējuši, bija patīkami būt pirmajam un pārstāvēt visus.

Personīgais rekords labots par 20 minūtēm!(6)

Tieši tā var formulēt emocijas, kad Juris man (Andrim) pazvanīja uzreiz pēc finiša Jūrmalas pusmaratonā 6.septembrī. Kā jau būsiet dzirdējuši, Juris Kalniņš ir pirmais, kurš skriešanas sacensībās Latvijā startē ar īstiem sporta ratiem. Protams, šie rati nav tādā līmenī, lai cīnītos ar pasaules labākajiem ratiņkrēsliniekiem, bet ir pietiekami labi, lai saprastu, vai Jurim ir „iekšā”, ne tikai fiziski, bet arī morāli.

Igauņu lācīšu vilinājums(12)

Šoreiz atkal stāsts par Igauniju. Šķiet, ka tas bija nesen, bet pagājis vairāk kā mēnesis kopš 26.jūlija, kad maza, bet spēcīga tautas sporta pārstāvju grupa četru cilvēku sastāvā kopā ar vislabāko līdzjutēju pasaulē Sandru (Toma K.mammu), devās uz Mispo Maastiku maratonu igauņu zemē. Mispo klubs uz rīkotajām sacensībām pievilina arī ar skaistām un pamatīgām medaļām, uz kurām dižojas lāči. Manā kolekcijā gan divas jau bija – no Vendras ziemas un pavasara maratoniem, bet Rīgas Nordea maratona Expo, ieraugot vasaras pasākuma medaļu, mantkārība guva virsroku. Eleganta lāču māmiņa ar diviem mīlīgiem lācēniem... Skaisti!

Skrējiens Engures novadā(7)

23. augustā, Engures novadā Šlokenbekas muižā par godu tās 530. jubilejai notika taku skrējiens „Āžu kalna stirnu buks”, kurā veiksmīgi startēja arī Maratona Kluba skrējēji. Starp viņiem biju arī es un man šīs bija pirmās sacensības distancē, kas garāka par 10 kilometriem. Gaisa temperatūra bija kļuvusi patīkami rudenīga, spēki pēc nospiedošā karstuma atgriezušies un prasījās pēc kāda jauna izaicinājuma. Atcerējos, ka pirms pāris mēnešiem biju dzirdējusi par tādu jocīgu jaunu skrējienu – „Āžu kalna stirnu buks”. Nosaukums bija gana intriģējošs, lai izpētītu sīkāk. Noskaidroju, ka jāskrien būs pa mežu un, tā kā man meža takas ir sirdij daudz tuvākas par pilsētas ielām, nolēmu, ka šis ir obligāti jāpamēģina! Izvēlējos 17 km distanci „Stirnu buks”, jo 6 km „Milzkalnes zaķis” likās par īsu, bet 25 km „Lūsis” mazliet tā kā par traku, ņemot vērā, ka ikdienā neskrienu vairāk par 10-15km.

Uzvaras diena Pērnavā/Pärnumaa Võidupüha maraton (8)

Tieši nedēļu pēc lieliski aizvadītā Ventspils piedzīvojumu parka pusmaratona, Igaunijas vasaras galvaspilsētā Pērnavā 22.jūnijā jau trešo gadu pēc kārtas notika Uzvaras dienas maratons. Skrējējiem bija iespēja izvēlēties vienu no distancēm – 42 km vai 21 km. Padomāts bija arī par mazajiem sportistiem, kuri pirms galvenā starta varēja skriet apļus pilsētas skvērā.Šis skriešanas pasākums nosaukts par Uzvaras dienas maratonu, tāpēc īsi mēģināšu paskaidrot tā rīkošanas ideju. Pie viena gribu „aizlāpīt” caurumus savās zināšanās, jo kad mūsu mazajā Latvijas skrējēju kompānijā kopīgi mēģinājām restaurēt vēsturiskos notikumus, nekas prātīgs nesanāca.

Kaut kad maijā Vjandrā(3)

Kādā jaukā maija sestdienā pulciņš ašo kāju īpašnieku devās uz kaimiņzemi Igauniju mēroties spēkiem skriešanā. Sacensību rīkotāji bija parūpējušies par īsti atbilstošiem laika apstākļiem un mundru noskaņojumu dalībniekiem. Pūtēju orķestris spēlēja pacilājošas melodijas gan pavadot sportistus trasē, gan sagaidot viņus finišā. Distances garumu –pusmaratonu vai maratonu-katrs bija izvēlējies pēc patikšanas. Puse no izvēlētā skrējiena bija jāveic, vējam piepalīdzot no mugurpuses, toties atceļā nācās pacīnīties ar pretvēju un sevi. Tomēr sportisti stadionā ieskrēja ar smaidu sejā, jo katru pēc finiša gaidīja diploms, medaļa, bagātīgs dāvanu maiss spēku atjaunošanai un elegants kompresijas zeķu pāris.

44.reizi apkārt Būšnieku ezeram(8)

25. maijā, Staldzenē pie laivu bāzes jau 44. reizi tika dots starts tradicionālajam skrējienam apkārt Būšnieku ezeram. Dalībniekiem bija jāveic viens aplis apkārt ezeram, kura garums bija 7.5 km (šī distances garums tika mērīts pirms 44 gadiem, kad vēl nebija GPS pulsteņu, "pulksteņi" distances garumu rāda ap 8,3km). Šogad uz starta stājās 70 dalībnieki. Rezultātu tabulu IELĀDĒJIET ŠEIT