Jaunākās ziņas

Edžus „spridzina” Valensijā(8)

 Šoreiz stāsts būs par divām lietām, Edgaru Palaci, kurš strādā 12 stundas dienā, ieskaitot sestdienu, un trešo lielāko Spānijas pilsētu Valensiju – vairāk jau par tās maratonu, kurš jau kaut kādus 5 gadus no pavasara ir pārcelts uz novembra vidus – ap 18.novembri. Un, kad Latvijā parasti ir ap +5c, šeit, Vidusjūras krastā, ir ap +20c; un, pie tam, Latvijā vēl ir garās brīvdienas – līdz ar to nav „priekšniekam” jāprasa papildus brīvas dienas.

Ak mīļā vasariņa(5)

Tere hommikust!!! Labrīt (igauniski)! Sveicieni no Rakveres! Nu labi, labi – pajokoju. Sen jau mājās un citās pasaules malās pabūts, tomēr brīžos, kad novembra vējš šūpo pusplikus koka zarus, domas ievirpuļo siltos vasaras vakaros.Tāds jauks, skriešanas svētkiem piemērots vakariņš izrādījās šā gada 16.augusts, kad kopā ar mūsu kluba lielmeistariem – Ludmilu, Mārci, Grīnvaldu Gunču un Dunalkas gubernatoru Daini, bija iespēja kārtējo reizi viesoties Igaunijas ziemeļu pilsētā Rakverē. Tur jau ceturto gadu notika Eesti õõjooks – nakts skrējiens. Īstenais „kūdītājs” , kurš galvā bija ieņēmis šo virzienu, bija Dainis. Iespējams, viņam mieru nedeva manas un Ingas Z. pozitīvās atsauksmes par iepriekšējā gada pusmaratonu un par laimi – vilšanās sajūta izpalika.

Vēl divi letiņi uz Dublinu(8)

Daini, Tu un Andrijs Kosilo pirms neilga laiciņa – 27. oktobrī noskrējāt Dublinas maratonu. Kādi ir Tavi spilgtākie iespaidi par šo pasākumu?

Patika, kā jau ārzemju skrējiens. Abiem patika. Pretenziju nebija. Kādi 13 tūkstoši skrēja maratonu. Trase nebija viegla – nedaudz kalnaina. Atbalstītāju arī netrūka. Vietām vairāk, vietām mazāk. Startā tiku pašā priekšā. Tur labi jutos – ne es viņu valodu saprotu, ne viņi manu. Neviens neprasa – pa cikām noskriesi. Miers. Sākums bija ļoti, ļoti labs, bet tad ap ceturto kilometru Siguldas dūrējs bija klāt! Kā velku elpu, tā dureklis – tas pats, kas Siguldā traucēja, dur! Visu kaut ko domāju... Ko darīt? Tempu nometu, lūdzu Dievu, atcerējos Aigaru Apini un viņa radio interviju. Domāju tā – kas būs, tas būs! Vienalga, ko man te Latvijā teiks. Galvenais – līdz galam! Ap divdesmito kilometru elpa atgriezās un tad skrēju ar pilnu jaudu. Pēdējie pieci kilometri bija grūtāki, bet cīnījos! Kad bija jau redzama finiša līnija, vēl skrēju uz pilnu jaudu. Finiša zonā biju reti laimīgs – cik vien laimīgs var būt! Pat raudāt būtu varējis! Ļoti ar sevi biju cīnījies. Rezultāts 3: 08,02
Nekādu farmakoloģiju pie šāda rezultāta lietot nevajag! Mierīgi var noskriet. Nu gandrīz mierīgi.

Mans otrais „pirmais'' maratons, šoreiz Frankfurtē(8)

Jau otro reizi piesakoties maratonam, ideja bija spontāna ,kā saka, ''šeit un tagad'. Atšķirībā starp pirmo maratonu Valmierā 2010.gadā un šī gada 26.oktobra Frankfurtē, bija tāda, ka bija pienācīgi sagatavojies tam, ja neskaita to, ka nedēļu pirms maratona saķēru muguras traumu. Nedēļu pirms brauciena faktiski, bija tik vien kā pāris treniņus izskrējis. Sacensību rīts vienkārši lielisks, ap +16 - +18 grādiem gaisa temperatūra, vējš praktiski nav, vien pāris metrus sekundē, ne vairāk. Ideāli laika apstākļi lai skrietu ar baudu. Ejot iesildīties, līdz pat pēdējam brīdim nebija ne domas, ne uztraukums par to, ka priekšā stāv maratona distance, pierasts jau pie pusītēm, tā kā apziņa vien palika pusīšu līmenī, tādā veidā neradot lieku stresu. Varbūt savā ziņā nostrādāja tas, ka vēl skrēja maratonu Liene un Uvis, kuriem tas bija pirmais maratons un vairāk domāju par viņiem, kā viņiem veiksies.

Sezonas noslēguma skrējiens Ventspilī(3)

Vēl tikai divi nopietni skrējieni - Ņujorkas maratons un Sezonas noslēguma skrējiens Ventspilī, un varam uzskatīt, ka 2014.gada skriešanas sezona būs noslēgusies. Šogad Ņujorkā skries 2.novembrī pl.16.30, bet Ventspilī 29.novembrī pl.13.00. Kā jau tradicionāli, Ventspilī galvenā distance būs 10km ar startu Olimpiskā Centra stadionā, kurā apbalvosim 10 ātrākās meitenes un 10 ātrākos puišus. Distanci veidos 4 apļi pa 2,5km, katrā aplī ieskrienot manēžā. Tie, kuri vēl nav gatavi 10km, varēs skriet vienu apli, divus vai trīs, attiecīgi no 2,5km līdz 7,5km, šīs distances gan būs bez laika kontroles, taču lielais finiša pulkstenis būs, un katrs finišētājs varēs redzēt savu rezultātu. Bet kā jau minējām, un 10 kilometros viss būs pa nopietnam, ar laika kontroli, rezultātiem, uzvarētājiem un apbalvošanā „we are the champions”! Neatkarīgi no veiktās distances, katrs finišētājs tiks pie piemiņas medaļas, īpašā sacensības numura, putras, karstas tējas, atbalsta skrējiena laikā un lieliska noskaņojuma!

Oficiālais sacensību nolikums:

MARATONU ZIŅAS - Amsterdama un Ozolnieki(23)

Šis ir pirmais MARATONU ZIŅU izlaidums – eksperiments, lai noskaidrotu, vai kādam tās vispār interesē, vai tādas ir vajadzīgas. Kā jau rakstījām, tad MARATONA KLUBĀ būs pārmaiņas, no 1.janvāra, un viens no jauninājumiem būs iknedēļas MARATONU ZIŅAS. Informēsim Jūs par lielo un mazo maratonu rezultātiem, gan uzvarētājiem, gan latviešiem, īpaši par mūsējiem. Mūsu klubā ir/būs arī ātri skrējēji, lai viņi zinātu, kādas viņiem ir iespējas iekļūt labāko skaitā attiecīgajās sacensībās . Mēģināsim dabūt atsauksmes no latviešiem, kuri piedalījušies (man patīk lietot vārdus „ņēmuši dalību”, bet viens īsts latvietis mani nolika, ka turpmāk lietošu pareizo termiņu - "piedalījušies", bet lūdzu par gramatiku nepiesienieties, ja kāds ir gatavs labot gramatiku, iedošu piekļuves kodus mājas lapai) attiecīgajās sacensībās. Tuvākajās dienās, Jūs, savos epastos saņemsiet informāciju par Sezonas noslēguma skrējienu Ventspilī, par ballīti un par jaunumiem 2015.gadā!

Artūrs Gordējevs pāris vārdos par 30km Elbrus World Race(1)

Braucu ar mērķi noskriet un izbaudīt Kaukāzu skaistumus! Tas viss izdevās, trase nebija skaidra līdz starta brīdim un pirmajos 8 km es sapratu, kur esmu iekūlies, jo kāpums tikai un vienīgi uz augšu. Sajūtas neaprakstāmas, protams, grūti, bet iespaidīgi un apkartē esošais skaistums bija arī viens no dzinuļiem uz priekšu. Dalībnieku īpatsvars, protams, no Krievijas, par tādiem kā cilvēkiem no Baltijas valstīm tur nav dzirdējuši, bija patīkami būt pirmajam un pārstāvēt visus.

Personīgais rekords labots par 20 minūtēm!(6)

Tieši tā var formulēt emocijas, kad Juris man (Andrim) pazvanīja uzreiz pēc finiša Jūrmalas pusmaratonā 6.septembrī. Kā jau būsiet dzirdējuši, Juris Kalniņš ir pirmais, kurš skriešanas sacensībās Latvijā startē ar īstiem sporta ratiem. Protams, šie rati nav tādā līmenī, lai cīnītos ar pasaules labākajiem ratiņkrēsliniekiem, bet ir pietiekami labi, lai saprastu, vai Jurim ir „iekšā”, ne tikai fiziski, bet arī morāli.

Igauņu lācīšu vilinājums(12)

Šoreiz atkal stāsts par Igauniju. Šķiet, ka tas bija nesen, bet pagājis vairāk kā mēnesis kopš 26.jūlija, kad maza, bet spēcīga tautas sporta pārstāvju grupa četru cilvēku sastāvā kopā ar vislabāko līdzjutēju pasaulē Sandru (Toma K.mammu), devās uz Mispo Maastiku maratonu igauņu zemē. Mispo klubs uz rīkotajām sacensībām pievilina arī ar skaistām un pamatīgām medaļām, uz kurām dižojas lāči. Manā kolekcijā gan divas jau bija – no Vendras ziemas un pavasara maratoniem, bet Rīgas Nordea maratona Expo, ieraugot vasaras pasākuma medaļu, mantkārība guva virsroku. Eleganta lāču māmiņa ar diviem mīlīgiem lācēniem... Skaisti!

Skrējiens Engures novadā(7)

23. augustā, Engures novadā Šlokenbekas muižā par godu tās 530. jubilejai notika taku skrējiens „Āžu kalna stirnu buks”, kurā veiksmīgi startēja arī Maratona Kluba skrējēji. Starp viņiem biju arī es un man šīs bija pirmās sacensības distancē, kas garāka par 10 kilometriem. Gaisa temperatūra bija kļuvusi patīkami rudenīga, spēki pēc nospiedošā karstuma atgriezušies un prasījās pēc kāda jauna izaicinājuma. Atcerējos, ka pirms pāris mēnešiem biju dzirdējusi par tādu jocīgu jaunu skrējienu – „Āžu kalna stirnu buks”. Nosaukums bija gana intriģējošs, lai izpētītu sīkāk. Noskaidroju, ka jāskrien būs pa mežu un, tā kā man meža takas ir sirdij daudz tuvākas par pilsētas ielām, nolēmu, ka šis ir obligāti jāpamēģina! Izvēlējos 17 km distanci „Stirnu buks”, jo 6 km „Milzkalnes zaķis” likās par īsu, bet 25 km „Lūsis” mazliet tā kā par traku, ņemot vērā, ka ikdienā neskrienu vairāk par 10-15km.