31. decembrī, pie Olimpiskā centra "Ventspils" basketbola halles ieejas tika dots starts tradicionālajam "Vecgada skrējienam", kas tika organizēts tautas sporta pasākumā "Nāc un sporto!" sadarbībā ar Ventspils Maratona klubu.Vecgada skrējienā piedalījās 294 dalībnieki, kuri startēja distancēs no 1 km līdz 5 km. Ar laika kontroli sievietes varēja startēt 3 km distancē, bet vīrieši 5 km.
Lasīt tālāk
Ziemas laikā mēs sevišķi nepievēršam uzmanību saviem liekajiem kilogramiem, jo kurš gan tos redz, ja nu vienīgi pirtī. Taču pavasaris un vasara pienāks nemanot, tādēļ vadīšos pēc principa - „ratus taisi ziemā”! SIA „TOPSPORT” piedāvā uztura bagātinātāju SUPER FAT BURNERS, tulkojumā - Vislieliskākais tauku dedzinātājs, interesanti, vai tas strādā. Atšķirībā no citiem līdzīgi „skanošiem” produktiem, šis nesatur ne kofeīnu, ne citus līdzīgus produktus, kas palielina mākslīgi ķermeņa temperatūru.
Lasīt tālāk
Kas pagājušā gadā neizdevās Santai Feldmanei (11 sekundes pietrūka), šogad to veiksmīgi paveica Baiba Muzikante! Tieši viņa spēja atskriet 10.vietā Varšavas Neatkarības dienas skrējienā, lai izcīnītu šo titulu! Uz Varšavu tika rīkots MARATONA KLUBA kārtējais kopbrauciens, bet tagad par visu pēc kārta.
Ceļš uz Varšavu mums jau zināms, arī šoferi mūsējie no Lielvārdes, autobusā jau vietas iezīmētas, kur kurš sēž. Izbraucam piektdien (9.novembrī) astoņos vakarā no Rīgas, pārējie kāpj Kuldīgā. Kuldīgas lielajā laukumā priecīga atkalredzēšanās Ventspilniekiem ar mūsu Kuldīgas nodaļas skrējējiem. Kaut arī šoreiz nebija līdzi braucienā „Dunalkas karalis”, jautrība sita augstu vilni! Autobuss pēc desmitiem ir klāt Kuldīgā, nolasu politinformāciju par brauciena kārtību, Saldus Statoilā pačurājam un jau ap pusnakti visi iekārtojamies uz gulēšanu busā - cits ejā, cits slīpus, cits uz pleca, nu kā jau busā.
Laikam šī gada Oktobris bija „visu skriešanu mēnesis” šajā gadā. Jau tad, kad apzinājos visas sacensības, kurās startēsim, izlēmu, ka, būs jācenšas kaut ko uzrakstīt par piedzīvoto un savām atziņām. Sagadījās arī tā, ka Ilze pajautāja par interviju - tad nu centīšos atbildēt uz Ilzes jautājumiem un tajā visā iepīt iekšā Oktobra skrējienus.
Netīšām, bet trīs nedēļu periodā sanāca sakombinēt skrējienus ar tendenci distancei „stiepties garumā”. Mans kalendārs izskatījās sekojoši – Siguldas pusmaratons 21km, Amsterdamas maratons 42km, Siguldas kalnu maratons 53 km. Tagad jau varu teikt - viss ir labi, kas labi beidzas - un divos no trim skrējieniem laboju savus iepriekšējos rekordus.
Vienmēr pienāk kāda pirmā reize un tā vienmēr ir īpaša un neatkārtojama. Viens notikums visiem garo distanču skrējējiem ir īpašs – pirmais maratons. Tā arī mūsu Santai 21.oktobris turpmāk būs īpašs un svarīgs datums, jo Amsterdamā viņa pieveica savos pirmos 42,195 km ar ļoti labu rezultātu - 3:16:26. Santa, apsveicam!
Kas Tevi tirdīja izvirzīt sev mērķi – maratons?
Tāda konkrēta persona, kura man liktu to darīt nebija. Pati sevi tirdīju. To, ka gribu noskriet maratonu, sapratu pēc pagājušās sezonas noslēguma. Likās – nu ir tak noskriets jau diezgan daudz pusīšu, vajag arī maratonu. To, ka tas būs ārzemēs, zināju jau pašā sākumā, jo skrienot pirmo Latvijā var pazust vēlēšanās darīt to atkal, jo šeit netiksi pie tām emocijām un saviļņojuma, ko iegūsti stāvot startā kopā vēl ar vismaz 6-13 tūkstošiem tādiem pašiem dullajiem kā tu. Tāpat visas trases garumā un finišā, jo skriet praktiski vienai ir grūti un var pazust vēlēšanās skriet atkal. Nu tā arī pavasarī noliku Andrim uz galda naudu par biļeti un teicu – lūdzu, piereģistrē mani Amsterdamas maratonam...
Doma, ka šogad jānoskrien maratons rosās galvā jau no gada sākuma. Bet kur? Atbalsta grupa – manas draudzenes Iveta un Ginta, ir gatavas doties jebkur, bet labāk tur, kur lido mūsu pārbaudītā lidsabiedrība AirBaltic. Ņemot vērā draudzīgās biļešu cenas, piedāvāju doties uz Frankfurti, kur skriets iepriekšējais maratons. Tā nu ierakstu savā kalendārā Frankfurte 28.10.2012. Mūsu kompānijai piekrīt pievienoties Dāvis, kurš arī gatavs rudenī pieveikt 42 kilometrus. Jauki! Komanda nokomplektēta – 2 maratonisti un 2 atbalstītāji.
Pēc kāda laiciņa Iveta atsūta īsziņu „Ko tu saki par Amsterdamu? Tur mēs vēl neesam bijuši.” Protams, ka saku – JĀ!!! Nevienam nav iebildumu un Iveta nospiež podziņu „Apstiprināt”. Biļetes rokā! Kalendārā ierakstu Amsterdama 21.10.2012. Nedēļa turp-šurp, tam nav lielas nozīmes, bet gatavoties gan jāsāk pa īstam. Atceros - kluba mājas lapā rakstīts, ka uz Amsterdamu brauc noteikti Andris, Santiks, Ģirts un Leontijs, un, kā vēlāk noskaidrojās, tad turp lidojam vienā lidmašīnā. Laba ziņa! Kopā jautrāk!
Dainis - viens no mūsu atraktīvākajiem kluba biedriem ne tikai skrien pusmaratonus, bet piedalās arī duatlona sacensībās. Jautāsies, kas ir duatlons? Duatlons ir skriešana + riteņbraukšana + skriešana.
Sestdien, 6.oktobrī Biķernieku sporta kompleksā norisinājās SPORTLAT BALVA 2012 noslēdzošais 11.posms duatlonā, kas vienlaicīgi bija arī Latvijas kausa triatlonā 10.posms un Latvijas čempionāts Duatlonā. Arī šogad starts un finišs bija Biķernieku sporta kompleksā, kopumā pulcējot vairāk kā 200 dalībniekus un starp sacensību dalībniekiem bija arī mūsu Dainis jeb kā visi mēs viņu pazīstam – viens no slavenajiem Dunalkas puišiem/karaļiem. Dainim bija jāveic 8 km skriešus, 38,5 km ar velosipēdu un 4,8km atkal skriešus. Šajā distancē Dainis pārliecinoši kopvērtējumā ieņem 10. vietu, bet savā grupas vērtējumā palika pirmais, ar ļoti labu rezultātu - 1:54:59.15, un bija jākāpj uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena. MŪSU DAINIS IR LATVIJAS ČEMPIONS DUATLONĀ SAVĀ VECUMA GRUPĀ!!!
Oslo maratona atspoguļojums no brīža, kad reģistrējos, līdz brīdim, kad atgriezos mājās -Latvijā. Stāstā, dažubrīd skarba patiesība un vilšanās mīsies ar pacilātību, prieku un sajūsmu.
Vasaras mēnešu darbi un nedarbi bija saistīti ar Norvēģiju, līdz ar to dalība Oslo skrējienā ir secīgs iznākums. Tā kā esmu pusmaratonu skrējējs, reģistrējos Oslo pusmaratonam. Tiesa, reģistrēšanās maksa ir samērā augsta attiecībā pret Latvijas algu līmeni - 60 lati, laicīgi reģistrējoties pusmaratona distancei.
30.septembrī noritēja pirmais Rēzeknes pusmaratons, kuru kuplā skaitā iekarot devās arī mūsu kluba pārstāvji no Ventspils, Rīgas, Aizkraukles, Kuldīgas, Liepājas un citām lielākām un mazākām Latvijas pilsētām un pagastiem. Kopumā uz starta līnijas stājās 22 Maratona kluba biedri ar mērķi pievarēt pusmaratona distanci, savukārt vēl viena dalībniece izvēlējās pārbaudīt savus spēkus 4,2km garajā tautas skrējienā.
Lasīt tālāk
16.septembrī Valmierā norisinājās kārtējais Latvijas čempionāts Maratonā, kur sieviešu konkurencē pārliecinoši uzvarēja, tas vēl maigi teikts, Anita Kažemāka. Kaut kad te komentāros izskanēja, vai viņa ir mūsējā vai nav, taču, nedaudz tuvāk iepazīstot viņu, varu teikt – viņa ir mūsējā. Jā, viņa varbūt neskrien ar Maratona kluba krekliņu, bet ne jau tādēļ, ka viņa to negribētu, bet tādēļ, ka dažreiz to nevar atļauties. Anita ir profesionāla sportiste un viņai oficiālajās sacensībās ir jāpārstāv tiešo atbalstītāju „krāsas”, bet zinu 100%, viņa fano par mūsu klubu. Man gribējās noskaidrot, kas ir jāizdara (cik daudz jātrenējas un ne tikai), lai 22 gadu vecumā kļūtu par Latvijas čempioni maratonā. Protams, daži oponēs, neskrēja Jeļena Prokopčuka, taču Anitai ir tikai 22, un es domāju, zinot Anitas attieksmi, viņa skries tik pat ātri cik Jeļena. Paskatoties Googlē, Jeļena sākusi skriet maratonus 26 gadu vecumā un rezultāti bija nedaudz zem 2st un 30 minūtēm. Taču jāņem vērā, ka Anita ir soļotāja un skriešanas treniņus uzsāka tikai pāris nedēļas pirms Liepājas pusmaratona!
Lasīt tālāk