Par sacensībām

Skrējiens pēc saules un siltuma(1)

Ziemas mēneši, kad Latvijā ir diezgan nemīlīgi apstākļi priekš skrējējiem, kuri lielākoties trenējas laukā, ir pats pateicīgākais laiks, lai bez sirdsapziņas pārmetumiem atstātu Latviju un dotos uz kādu saulaināku un siltāku pasaules stūrīti. Jau 2016. gadā noskrienieša Rainera stāstos saklausījusies devos uz Maroku, lai piedalītos Marakešas maratonā, kur sacensības notiek gan maratona, gan pusmaratona distancēs. Šogad jau man radās līdzbraucēji – MARATONA KLUBA aktīvas dalībnieces Alla un Annija.

Maratona klubs noskrien ziemu Priekuļos(0)

Pēc tehniskām web problēmām, šis raksts bija pazudis, ielikts atkārtoti!

Neraugoties uz dažādajām temperatūras maiņām un nokrišņu daudzumu, aktīvie ļaudis jau izmēģinājuši dažādus ziemas priekus-gan slidojuši, gan slēpojuši, gan peldējuši. Nu pienācis laiks skriešanai. Un tieši to svētdien, 15.janvārī Priekuļos piedāvā biedrība “Meža taku skrējieni”. Šis ir jau otrais “Noskrien ziemu” posms un pulcē vairāk kā 300 dalībniekus 8km, 25km skrējienos un nūjošanas pārgājienā. Skrējiena komentētājs vēsta, ka  sezonu var uzskatīt par atklātu, piebilstot, ka skriešanu tās popularitātes dēļ var apskaust gan slēpotāji, gan riteņbraucēji. Patiess prieks, ka ziemas izaicinājumu pieņēmuši  ne tikai vidzemnieki, zemgalieši, bet arī kurzemnieki, mērojot diezgan tālu ceļu.

Ventspilī noslēgusies 2016. skriešanas sezona(1)

Olimpiskā centra “Ventspils” stadionā un vieglatlētikas manēžā noslēdzies 2016.gada skriešanas noslēguma skrējiens, kurā dalībnieki sacentās 10km, 7,5km, 5km un 2,5km distancēs. Distance sākās ar startu Olimpiskā centra “Ventspils” stadionā un veda pa Reņķa dārzu un pilsētas ielām ar finišu Olimpiskā centra “Ventspils” vieglatlētikas manēžā.

Rezultātus 10km distancei varat nolādēt ŠEIT

Lielākais skriešanas seriāls Latvijā uzsāk 2017.g. reģistrāciju un izziņo jaunumus(3)

Populārā skriešanas seriāla Bigbank Skrien Latvija organizatori skrējējiem valsts svētkos sagatavojuši īpašu pārsteigumu - atklājot, noslēpumā turētās, divas jaunās seriāla posmu vietas, kā arī dodot starta šāvienu 2017. gada sezonas reģistrācijai.

Trans Peneda-Geres 2016 Trail World Championships, jeb kā es debitēju pasaules čempionātā(9)

Plkst. 2:40 zvana modinātājs, izlecu no gultas diezgan moža, saģērbjos skriešanas formā un garo treniņtērpu pa virsu... 3:00 brokastis. Nezinu ko labāk ēst...galvenais kafiju, jo saprotu, ka nāksies visu dienu iztikt ar kofeīnu, kas ir želejās un marmelādēs... neesmu droša vai ar to pietiks, lai nesāktos galvassāpes...uzēdu brokastu pārslas, jūtu, ka būs par maz, bet maizi negribas, ieraugu, ka citi ēd rīsus...Saprotu, ka rīsi varētu labi iet iekšā un dot labu bāzi dienai...samaisu rīsus ar ievārījumu un notiesāju kārtīgu porciju. 3:30 autobuss uz startu. Līdz startam apmēram 1h brauciens. Autobusā jūtams strāvojums no adrenalīna uzlādētiem sportistiem, katrs pa savam cenšas noskaņoties... Pati vēl smērēju pretberzes krēmu zem pulsa siksnas un vietās, kur parasti noberž. Saprotu, ka iesildīties laika nebūs, redzu, ka Andrejs smērē sildošo smēri, nolemju, ka manām ceļu locītavām sildošais varētu palīdzēt... Ārā patīkami silts (ap +15*), garo treniņtērpu jau novelku autobusā un visu sapakoju organizatoru sagatavotajā somiņā, ko varēs saņemt tikai finiša zonā.

Nedaudz par CET, Beverīnas pilskalna SB un ceļu līdz Portugālei(2)

Pienākusi arī mana kārta aprakstīt manus piedzīvojumus oktobra pēdējā nedēļā. Brīdinu, stāsts nebūs īss un būs arī lietas, kas varbūt nav saistītas ar skriešanu, bet papildina notikumu ķēdi. Par to kā man gāja trasē, lasiet nākamajā rakstā. Viss aizsākās ar to, ka augustā spontāni izlēmu sevi izaicināt CET un pieveikt 81km distanci (kas beigās izrādījās tikai 77km). Toreiz skrēju relaksēti un taustoties, lai saprastu, kas ir ultramaratons, jo līdz šim manā bagāžā bija tikai stirnubuki un Ventspils maratons. Kopumā skrējiens bija veiksmīgs, tikai nepareiza apavu izvēle sagādāja nepatīkamas sajūtas, kā rezultātā nepārtraukta pēdu tirpšana jau no ~10km, „pazaudēts” labās kājas īkšķa nags, sāpošas pēdas un iekaisuši ahili. Bez grūtībām izcīnīju 2.vietu. Pēc skriešanas ne dienu nesāpēja neviens muskulis un pēc nedēļas biju spējīga izskriet PR 10km distancē Skrien Latvija Kuldīgas posmā.

26.novembrī noslēdzam skriešanas sezonu Ventspilī(0)

Jau tradicionāli, novembra pēdējā sestdienā, MARATONA KLUBS sadarbībā ar Ventspils pilsētas domes sporta pārvaldi rīko Sezonas noslēguma skrējienu Ventspilī. Galvenais starts 10km distancē, kurā apbalvosim 10 ātrākos puišus un 10 ātrākās meitenes. Šajā skrējienā nav obligāti jāsacenšas, var vienkārši šo dienu pavadīt veselīgā skrējēju sabiedrībā, un bez laika kontroles veikt 2,5km, 5km vai 7,5km distanci, un saņemt piemiņas balvu, šogad tas būs profesionāls sporta šeikers ar pasākuma piemiņas atzīmi, izbaudīt garšīgu putru ar zemeņu ievārījumu, mandarīnus, tēju un labu mūziku.

Skrien Latvija 2016. komandu cīņa(10)

Noslēgusies jau 6.Skrien Latvija skriešanas seriāla sezona, pēc mana ierosinājuma 6.sezonā, tika izmainīta komandu cīņas vērtēšanas sistēma – ieskaitē divi dalībnieki uz 21km, viens dalībnieks uz 10km un viens dalībnieks uz 5km. Atceramies, ka iepriekšējā, 2015. gadā, atsevišķi komandas vērtēja gan 5km, gan 10km, gan 21km distancēs, kurai sistēmai bija būtisks trūkums – vienam dalībniekam visos posmos bija jāskrien viena distance, jauniešiem, kuriem vajadzētu tiešām skriet tikai 5km, tas bija normāli, bet mums veterāniem tas bija mokoši, piemēram, visos posmos skriet 21km, līdz ar to nolēmu, ka MARATONA KLUBA komandas nestartēs šādā formātā. Man arī bija ierosinājums, ka augstas klases sportistu dalība komandu cīņā nav „veselīga” konkurencei, kā mēs, kuri 8 vai pat 10 stundas esam darbā, uz treniņu ejam pēc 18.00, varam sacensties ar LOV, sponsoru un pašvaldību atbalstītiem sportistiem, kuri divas reizes dienā trenējās, ziemā trenējās siltajās zemēs. Taču diezgan grūti bija noteikt kritērijus – kurš ir augstas klases sportists, padomes balsojums neizturēja manu ierosinājumu, līdz ar to arī šogad MARATONA KLUBAM nebija iespēja cīnīties par 1.vietu Skrien Latvija 2016. komandu cīņā, jo man neinteresē „noskriet”, man interesē iespēja cīnīties par uzvaru, un ja tādas nav, tad "es nepiedalos”. Bija, protams, iespēja „pārpirkt augstas klases sportistus”, bet viņiem nav nekāda saistība ar MARATONA KLUBU. Bet, Ilze Valerte, mani pierunāja, ka vajag komandas – mūsējie grib skriet komandās, grib cīnīties, un „domās” noņemam nost „profesionālās komandas nike un adidas”, un cīnāmies par 1.vietu.

Skrienot ar Stirnu buku iepazīstam Latviju(12)

Ik reizi, kad vēsturnieki sastopas, lai diskutētu par Beverīnas pilskalna atrašanās vietu, izceļas karsti strīdi. Katrs cenšas pierādīt, ka vēsturiskais pilskalns atrodas Pekas kalnā, Trikātas pilskalnā, Zilajā kalnā un vēl un vēl. Tomēr vairākas norādes liecina, ka tas atradies Valmieras tiešā tuvumā,  tādēļ Stirnu buks šoreiz tieši šajā pilsētā. Laiks skriešanai nemīlīgi vēss, toties skrējēju sirdis karstas. Visi konkurenti un vienlaikus arī domubiedri pulcējas startam, fotografējas, smejas, koncentrējas šī  seriāla pēdējam posmam.

Poēma par Siguldas pusmaratonu(3)

Reiz Siguldā, kad koda sals

Un mazliet sala degungals,

No pilsētiņām tālām, tuvām

Par tikšanos mēs prieku guvām.