Par sacensībām

Trans Peneda-Geres 2016 Trail World Championships, jeb kā es debitēju pasaules čempionātā(9)

Plkst. 2:40 zvana modinātājs, izlecu no gultas diezgan moža, saģērbjos skriešanas formā un garo treniņtērpu pa virsu... 3:00 brokastis. Nezinu ko labāk ēst...galvenais kafiju, jo saprotu, ka nāksies visu dienu iztikt ar kofeīnu, kas ir želejās un marmelādēs... neesmu droša vai ar to pietiks, lai nesāktos galvassāpes...uzēdu brokastu pārslas, jūtu, ka būs par maz, bet maizi negribas, ieraugu, ka citi ēd rīsus...Saprotu, ka rīsi varētu labi iet iekšā un dot labu bāzi dienai...samaisu rīsus ar ievārījumu un notiesāju kārtīgu porciju. 3:30 autobuss uz startu. Līdz startam apmēram 1h brauciens. Autobusā jūtams strāvojums no adrenalīna uzlādētiem sportistiem, katrs pa savam cenšas noskaņoties... Pati vēl smērēju pretberzes krēmu zem pulsa siksnas un vietās, kur parasti noberž. Saprotu, ka iesildīties laika nebūs, redzu, ka Andrejs smērē sildošo smēri, nolemju, ka manām ceļu locītavām sildošais varētu palīdzēt... Ārā patīkami silts (ap +15*), garo treniņtērpu jau novelku autobusā un visu sapakoju organizatoru sagatavotajā somiņā, ko varēs saņemt tikai finiša zonā.

Nedaudz par CET, Beverīnas pilskalna SB un ceļu līdz Portugālei(2)

Pienākusi arī mana kārta aprakstīt manus piedzīvojumus oktobra pēdējā nedēļā. Brīdinu, stāsts nebūs īss un būs arī lietas, kas varbūt nav saistītas ar skriešanu, bet papildina notikumu ķēdi. Par to kā man gāja trasē, lasiet nākamajā rakstā. Viss aizsākās ar to, ka augustā spontāni izlēmu sevi izaicināt CET un pieveikt 81km distanci (kas beigās izrādījās tikai 77km). Toreiz skrēju relaksēti un taustoties, lai saprastu, kas ir ultramaratons, jo līdz šim manā bagāžā bija tikai stirnubuki un Ventspils maratons. Kopumā skrējiens bija veiksmīgs, tikai nepareiza apavu izvēle sagādāja nepatīkamas sajūtas, kā rezultātā nepārtraukta pēdu tirpšana jau no ~10km, „pazaudēts” labās kājas īkšķa nags, sāpošas pēdas un iekaisuši ahili. Bez grūtībām izcīnīju 2.vietu. Pēc skriešanas ne dienu nesāpēja neviens muskulis un pēc nedēļas biju spējīga izskriet PR 10km distancē Skrien Latvija Kuldīgas posmā.

26.novembrī noslēdzam skriešanas sezonu Ventspilī(0)

Jau tradicionāli, novembra pēdējā sestdienā, MARATONA KLUBS sadarbībā ar Ventspils pilsētas domes sporta pārvaldi rīko Sezonas noslēguma skrējienu Ventspilī. Galvenais starts 10km distancē, kurā apbalvosim 10 ātrākos puišus un 10 ātrākās meitenes. Šajā skrējienā nav obligāti jāsacenšas, var vienkārši šo dienu pavadīt veselīgā skrējēju sabiedrībā, un bez laika kontroles veikt 2,5km, 5km vai 7,5km distanci, un saņemt piemiņas balvu, šogad tas būs profesionāls sporta šeikers ar pasākuma piemiņas atzīmi, izbaudīt garšīgu putru ar zemeņu ievārījumu, mandarīnus, tēju un labu mūziku.

Skrien Latvija 2016. komandu cīņa(10)

Noslēgusies jau 6.Skrien Latvija skriešanas seriāla sezona, pēc mana ierosinājuma 6.sezonā, tika izmainīta komandu cīņas vērtēšanas sistēma – ieskaitē divi dalībnieki uz 21km, viens dalībnieks uz 10km un viens dalībnieks uz 5km. Atceramies, ka iepriekšējā, 2015. gadā, atsevišķi komandas vērtēja gan 5km, gan 10km, gan 21km distancēs, kurai sistēmai bija būtisks trūkums – vienam dalībniekam visos posmos bija jāskrien viena distance, jauniešiem, kuriem vajadzētu tiešām skriet tikai 5km, tas bija normāli, bet mums veterāniem tas bija mokoši, piemēram, visos posmos skriet 21km, līdz ar to nolēmu, ka MARATONA KLUBA komandas nestartēs šādā formātā. Man arī bija ierosinājums, ka augstas klases sportistu dalība komandu cīņā nav „veselīga” konkurencei, kā mēs, kuri 8 vai pat 10 stundas esam darbā, uz treniņu ejam pēc 18.00, varam sacensties ar LOV, sponsoru un pašvaldību atbalstītiem sportistiem, kuri divas reizes dienā trenējās, ziemā trenējās siltajās zemēs. Taču diezgan grūti bija noteikt kritērijus – kurš ir augstas klases sportists, padomes balsojums neizturēja manu ierosinājumu, līdz ar to arī šogad MARATONA KLUBAM nebija iespēja cīnīties par 1.vietu Skrien Latvija 2016. komandu cīņā, jo man neinteresē „noskriet”, man interesē iespēja cīnīties par uzvaru, un ja tādas nav, tad "es nepiedalos”. Bija, protams, iespēja „pārpirkt augstas klases sportistus”, bet viņiem nav nekāda saistība ar MARATONA KLUBU. Bet, Ilze Valerte, mani pierunāja, ka vajag komandas – mūsējie grib skriet komandās, grib cīnīties, un „domās” noņemam nost „profesionālās komandas nike un adidas”, un cīnāmies par 1.vietu.

Skrienot ar Stirnu buku iepazīstam Latviju(12)

Ik reizi, kad vēsturnieki sastopas, lai diskutētu par Beverīnas pilskalna atrašanās vietu, izceļas karsti strīdi. Katrs cenšas pierādīt, ka vēsturiskais pilskalns atrodas Pekas kalnā, Trikātas pilskalnā, Zilajā kalnā un vēl un vēl. Tomēr vairākas norādes liecina, ka tas atradies Valmieras tiešā tuvumā,  tādēļ Stirnu buks šoreiz tieši šajā pilsētā. Laiks skriešanai nemīlīgi vēss, toties skrējēju sirdis karstas. Visi konkurenti un vienlaikus arī domubiedri pulcējas startam, fotografējas, smejas, koncentrējas šī  seriāla pēdējam posmam.

Poēma par Siguldas pusmaratonu(3)

Reiz Siguldā, kad koda sals

Un mazliet sala degungals,

No pilsētiņām tālām, tuvām

Par tikšanos mēs prieku guvām.

Mūsējie pieveic Siguldas kalnus(1)

Tiešām, viņi to paveica! Skrienot pa dažādas kvalitātes takām un celiņiem ar dabiskiem un mākslīgiem šķēršļiem. Inga Ziediņa, Valdis Ņilovs un Ruslans Šuļga bija īpaši drosmīgi, jo viņi izvēlējās 70km distanci ar 2360 kāpuma metriem. Stāvot Ziediņkalna virsotnē un vērojot, kā skrējēji dodas nākamajā aplī, dzirdēju, kā blakus stāvošā kundzīte skaļi nopūtās “Nabaga zēni…” Kalna nogāzē bija atļauts izmantot kāpnes, taču pašā stāvumā bija jātiek augšup pašu spēkiem. Par savu neatlaidību un gribasspēku viņi finišā tika apbalvoti ar ekskluzīvajām kalēja Jāņa Bankas kaltajām piemiņas medaļām.

Maratons TOP 10 - Berlīne(2)

Berlīnes maratons ir viens no populārākajiem skriešanas pasākumiem gan Vācijā, gan pasaulē. Man jau otro gadu pēc kārtas ir iespēja pārstāvēt Latviju un Maratona klubu šajās sacensībās. Maratonā piedalās vairāk nekā 40000 skrējēju, ap 100 sportistu riteņkrēlos, un tūkstošiem skrituļslidotāju. Ir riteņkrēsli  ar  rokas  vadību, ar rokām griež pedāļus un pārslēdz pārnesumus tāpat kā velosipēdiem. Un ir skriešanas - sacīkšu riteņkrēsli, kur riteņus griež pa tiešo ar rokām līdzīgi kā ikdienas ratiņkrēsliem. Es piedalījos ar skriešanas – sacīkšu riteņkrēslu starp 30 sportistiem. Šāds maratons ir arī iespēja pamācīties no vairāk pieredzējušajiem ārzemju kolēģiem.

Skrienam Mākoņkalnā-tuvāk mākoņiem(1)

Ir iestājies astronomiskais rudens, tas nozīmē, ka dienas pamazām kļūst īsākas par nakti, bet skrējējiem sezona vēl nebeidzas. Šoreiz kārtējais Stirnubuka posms, kas norisināsies Lipuškos, ļoti skaistā vietā - Rāznas nacionālajā parkā pie Mākoņkalna.

Kā mēs skrējām sporta galvaspilsētā Valmierā(2)

Svētdien, 18.septembrī skrējēji tika aicināti uz Latvijas sporta galvaspilsētu Valmieru. Patiesībā kņada un rosība pilsētā bija jau sestdien, kad skrējēji saņēma numurus, baudīja makaronus ar sieru un gluži vienkārši satikās. Taču svētdienas rīts atausa ar pārsteigumu. Kamēr ļaudis vēl tikai domāja par skriešanu, pulksten 7.00 Visvaldis Lācis  92 gadu vecumā uzsāka savu pirmo oficiālo maratonu. Startā viņš devās ar pazīstamo dziesmu”…te ir mana tēvu zeme, esmu dzimis gaujmalietis!” Nākošajā apli viņš skaļā balsī mundri atkārtoja reizrēķinu un nepaguris devās uz mērķi. To viņš arī sasniedza pēc 8 stundām un 13 minūtēm. Apbrīnojami!