Jaunākās ziņas

Šosejas skriešanas sezona sāksies Saldū(2)

18. martā  Saldū jau otru gadu norisināsies Rozentāla skriešanas svētki – pasākums, kas savu nosaukumu ieguvis par godu slavenajam latviešu vecmeistaram Janim Rozentālam. Jāuzsver, ka paši mazākie skrējēji savus spēkus varēs pierādīt īstu Rozentāla cīņas sparu un neatlaidību 400 m vai 800 m distancē, savukārt jaunieši un pieaugušie varēs mēroties spēkiem 2 km, 5 km un 10 km distancēs. Šogad 2 km tautas skrējienā varēs startēt arī nūjotāji. Skrējiena distances vīsies cauri Saldus pilsētas centram, ļaujot skrējējiem paraudzīties uz Saldu Rozentāla acīm.

Sabalansēta uztura pamatprincipi(7)

Veselīga dzīvesveida cienītājiem īpaši, ja tiek veiktas regulāras fiziskas aktivitātes, noteikti ir daudz rūpīgāk jāpiedomā pie sava uztura. Mūsu MARATONA KLUBA organizētajā seminārā par veselīgu uzturu varēsiet uzdot jautājumus Vinetai Ikauniecei - Ozoliņai, kā arī piedalīties veselīgo sēklu kokteiļu degustācijā, kurus palīdzēs sagatavot Andris Valerts un Arnis Rumbenieks. Nākamie divdienu 2 semināri notiks Rīgā, 17./18.03, 24./25.03 un viens seminārs Murjāņos 31.03./01.04. Plānojam arī ceturto semināru 7./08.04, taču pilsēta vēl nav izvēlēta – varbūt Saldus, varbūt Valmiera, bet varbūt Ventspils, izlemsim tuvākajā laikā. Semināri sākās piektdienās pl.17.00, līdz pl.21.00, turpināsim sestdien no pl.10.00 līdz pl.15.00. Treneriem, kuriem jāsavāc 60 apmācības stundas, par šā semināra apmeklēšanu ieskaitīs 10 stundas. Vietu skaits katrā seminārā ne vairāk kā 30.

Viena lieta no 101(3)

Es esmu apņēmusies izdarīt 101 lietu. Tā ir tāda kā apņemšanās – mans plāns turpmākai dzīvei. Sākot ar sīkumiem un beidzot ar patiesi lielām, svarīgām lietām. Viens no mana plāna punktiem bija kādu nedēļu ziemā paskriet Portugālē un tad būtu skaidrība, ko tad tie skrējēji Portugālē dara! Dzīvojos par Portugāli, no 2.februāra līdz 14.februārim apmēram 40km no Faro, ciematiņā ar nosaukumu Acoteias.

Skrējiens pēc saules un siltuma(1)

Ziemas mēneši, kad Latvijā ir diezgan nemīlīgi apstākļi priekš skrējējiem, kuri lielākoties trenējas laukā, ir pats pateicīgākais laiks, lai bez sirdsapziņas pārmetumiem atstātu Latviju un dotos uz kādu saulaināku un siltāku pasaules stūrīti. Jau 2016. gadā noskrienieša Rainera stāstos saklausījusies devos uz Maroku, lai piedalītos Marakešas maratonā, kur sacensības notiek gan maratona, gan pusmaratona distancēs. Šogad jau man radās līdzbraucēji – MARATONA KLUBA aktīvas dalībnieces Alla un Annija.

Maratona klubs noskrien ziemu Priekuļos(0)

Pēc tehniskām web problēmām, šis raksts bija pazudis, ielikts atkārtoti!

Neraugoties uz dažādajām temperatūras maiņām un nokrišņu daudzumu, aktīvie ļaudis jau izmēģinājuši dažādus ziemas priekus-gan slidojuši, gan slēpojuši, gan peldējuši. Nu pienācis laiks skriešanai. Un tieši to svētdien, 15.janvārī Priekuļos piedāvā biedrība “Meža taku skrējieni”. Šis ir jau otrais “Noskrien ziemu” posms un pulcē vairāk kā 300 dalībniekus 8km, 25km skrējienos un nūjošanas pārgājienā. Skrējiena komentētājs vēsta, ka  sezonu var uzskatīt par atklātu, piebilstot, ka skriešanu tās popularitātes dēļ var apskaust gan slēpotāji, gan riteņbraucēji. Patiess prieks, ka ziemas izaicinājumu pieņēmuši  ne tikai vidzemnieki, zemgalieši, bet arī kurzemnieki, mērojot diezgan tālu ceļu.

Kā vienas sacensības izglāba manu neizteiksmīgo skriešanas sezonu(2)

Raksta ievadā sirsnīgu paldies par sniegto atbalstu 2016. gada skriešanas sezonā saku pirmkārt savai ģimenei. Liels paldies Andrim Valertam par iespēju startēt Maratona klubs/Venden komandā visos Bigbank Skrien Latvija posmos, kā arī par kedām un treniņtērpu. Paldies saku VSK Noskrien Rieksti blicei, kuri ticēja maniem spēkiem visas smagās sezonas garumā. Sezonas galveno mērķi – 2.vietu Stirnu Buka komandu ieskaitē – mēs kopā kā komanda sasniedzām. Pateicīgs esmu savam ļoti labam draugam Edgaram Rūtiņam, kurš mani atbalstīja un sniedza man ar skriešanu saistītu informāciju visas šīs sezonas un vairāku gadu garumā. Saku paldies arī saviem treneriem Nēmem Tāramē un Aigaram Matisonam.  Dziļu pateicību izjūtu pret savu masieri Jāni Dvēselīti, kurš darīja vieglas manas bieži pārpūlētās kājas un izlaboja manu ne reti savilkto muguru. Paldies arī visiem, kuri ticēja maniem spēkiem, un paldies arī tiem, kuri man neticēja, jo tieši viņi man bija kā dzinulis, lai es Frankfurtē sasniegtu savu personisko rekordu maratona distancē. Vēl es vēlos atvainoties Ilzei Valertei par to, ka raksts tapa tikai tagad, nevis jau agrāk, kā biju solījis.

Ventspilī noslēgusies 2016. skriešanas sezona(1)

Olimpiskā centra “Ventspils” stadionā un vieglatlētikas manēžā noslēdzies 2016.gada skriešanas noslēguma skrējiens, kurā dalībnieki sacentās 10km, 7,5km, 5km un 2,5km distancēs. Distance sākās ar startu Olimpiskā centra “Ventspils” stadionā un veda pa Reņķa dārzu un pilsētas ielām ar finišu Olimpiskā centra “Ventspils” vieglatlētikas manēžā.

Rezultātus 10km distancei varat nolādēt ŠEIT

Lielākais skriešanas seriāls Latvijā uzsāk 2017.g. reģistrāciju un izziņo jaunumus(3)

Populārā skriešanas seriāla Bigbank Skrien Latvija organizatori skrējējiem valsts svētkos sagatavojuši īpašu pārsteigumu - atklājot, noslēpumā turētās, divas jaunās seriāla posmu vietas, kā arī dodot starta šāvienu 2017. gada sezonas reģistrācijai.

Trans Peneda-Geres 2016 Trail World Championships, jeb kā es debitēju pasaules čempionātā(9)

Plkst. 2:40 zvana modinātājs, izlecu no gultas diezgan moža, saģērbjos skriešanas formā un garo treniņtērpu pa virsu... 3:00 brokastis. Nezinu ko labāk ēst...galvenais kafiju, jo saprotu, ka nāksies visu dienu iztikt ar kofeīnu, kas ir želejās un marmelādēs... neesmu droša vai ar to pietiks, lai nesāktos galvassāpes...uzēdu brokastu pārslas, jūtu, ka būs par maz, bet maizi negribas, ieraugu, ka citi ēd rīsus...Saprotu, ka rīsi varētu labi iet iekšā un dot labu bāzi dienai...samaisu rīsus ar ievārījumu un notiesāju kārtīgu porciju. 3:30 autobuss uz startu. Līdz startam apmēram 1h brauciens. Autobusā jūtams strāvojums no adrenalīna uzlādētiem sportistiem, katrs pa savam cenšas noskaņoties... Pati vēl smērēju pretberzes krēmu zem pulsa siksnas un vietās, kur parasti noberž. Saprotu, ka iesildīties laika nebūs, redzu, ka Andrejs smērē sildošo smēri, nolemju, ka manām ceļu locītavām sildošais varētu palīdzēt... Ārā patīkami silts (ap +15*), garo treniņtērpu jau novelku autobusā un visu sapakoju organizatoru sagatavotajā somiņā, ko varēs saņemt tikai finiša zonā.

Nedaudz par CET, Beverīnas pilskalna SB un ceļu līdz Portugālei(2)

Pienākusi arī mana kārta aprakstīt manus piedzīvojumus oktobra pēdējā nedēļā. Brīdinu, stāsts nebūs īss un būs arī lietas, kas varbūt nav saistītas ar skriešanu, bet papildina notikumu ķēdi. Par to kā man gāja trasē, lasiet nākamajā rakstā. Viss aizsākās ar to, ka augustā spontāni izlēmu sevi izaicināt CET un pieveikt 81km distanci (kas beigās izrādījās tikai 77km). Toreiz skrēju relaksēti un taustoties, lai saprastu, kas ir ultramaratons, jo līdz šim manā bagāžā bija tikai stirnubuki un Ventspils maratons. Kopumā skrējiens bija veiksmīgs, tikai nepareiza apavu izvēle sagādāja nepatīkamas sajūtas, kā rezultātā nepārtraukta pēdu tirpšana jau no ~10km, „pazaudēts” labās kājas īkšķa nags, sāpošas pēdas un iekaisuši ahili. Bez grūtībām izcīnīju 2.vietu. Pēc skriešanas ne dienu nesāpēja neviens muskulis un pēc nedēļas biju spējīga izskriet PR 10km distancē Skrien Latvija Kuldīgas posmā.