Kad 7 dienas nedēļā ir lijis, laiks Stirnu buka lēcienam Līgatnē. Diena ir vasarīgi jauka un skrējēji saulaini un moži. Līgatnes iedzīvotāji rūpējās par viesu labklājību, tādēļ daudzi atvēruši logus, māja atbraucējiem, ierādīdami savus pagalmus spēkratu novietošanai. Starta vietā dubļi spīdēja kā šokolāde, taisni prieks tajos iemērkt kājas.
Lasīt tālāk
Kārtējais SKRIEN LATVIJA posms iegriežas Valmierā - vietā, kur pilsētai un Pārgaujai pa vidu līkumo skaistule Gauja. Starts pusmaratonam un maratonam samērā agrs-pulksten 9.00. Rīts rādās būt jauks, bez lietus un bez vēja, tieši piemērots garajiem kilometriem. Erudītais komentētājs Ivars Bācis jau uzmundrina skrējējus un līdzjutējus. Klausoties viņa sniegtajā informācijā, var uzzināt Latvijas un ārvalstu vēstures faktus, gūt ieskatu ekonomikā, mākslā un sporta pasaulē.
Lasīt tālāk
Kamēr mūsu ceļvedis Andris visus pasažierus iepazīstina ar braukšanas-gulēšanas-ēšanas režīmu, tikmēr ērtais VENTSPILS REISS autobuss žūžojoši mūs aizved līdz Lietuvas –Baltkrievijas robežai. Visi ceļotāji godam iztur robežu kontroli un sākas mūsu notikums Baltkrievijā. Skatiens seko plašajām, sakoptajām ainavām, kur vietām lauki jau uzarti, vietām vēl kukurūza viļņojas. Skaisti! Tie, kuri uz Minsku ceļo jau otru reizi, sastop to pašu kaziņu gardi plūcam zāli piemājas zālienā blakus benzīntankam. Kad tuvojamies kaimiņvalsts galvaspilsētai, pārsteidz gaišās un stilīgās daudzstāvu celtnes ceļa vienā pusē un lielākas un mazākas privātmājas ar dažādu krāsu jumtiem otrā pusē. Raugoties uz pilsētu, mute paliek mazliet pavērta no pārsteiguma- neticami skaista, sakopta un mūsdienīga ir Minska. Krāsainie karodziņi un krāšņās puķu dobes ar skaitli 950 vēsta par pilsētas jubileju, kas tiks svinēta tieši šajās dienās.
Lasīt tālāk
Kādā jaukā 2016.gada vasaras vakarā, kad pludmales smiltīs laiski gulēt īsti negribējās un visi mājas darbi bija apdarīti, domāju ar ko gan sevi nodarbināt? Skriet, jāiet paskriet. Pēdējo reizi skrēju tieši 18 gadus atpakaļ vidusskolas fizkultūras stundās un tā nebūt nebija mana mīļākā nodarbe. Un ne tikai skriešana, bet vispār sports kā tāds. Taču gribējās pamēģināt kaut ko jaunu un neiespējamu, kā arī pārsteigt tuviniekus un mūžīgi sāpošā spranda un galva no sēdēšanas pie datora darbā nedeva mieru. Tāpat dažādi medicīnas guru apkārt skandināja, ka jāiet vingrot un jākustas. Ak jā, un skapī putekļus krāja nezin kāpēc nopirktas Nike skriešanas botas (nevarēju nepirkt, atlaide bija liela). Izdomāju maršrutu, saģērbos un aiziet.
Lasīt tālāk
Pagājusi vien nedēļa kopš sakarsušā skrējiena Kuldīgā, un tie, kam vējš zolēs jau pulcējas Šlokenbekas muižas nocietinājumu mūru ieskautajā pagalmā. Te šodien kārtējais Stirnu buka lēciens, jo tieši šeit radās skaistais taku skriešanas seriāls. Nopļautajā labības laukā regulētāju uzraudzīti izkārtojas auto. Tad laiks saņemt dalībnieka numuru un apsveicināties ar draugiem. Tomēr katrs , kurš skrien Stirnubuku ir jau tikpat kā radinieks, un draudzīgie smaidi mirdz jau pa gabalu.
Lasīt tālāk
Ir augusts, bet āboli vēl nekrīt, jo ziema šogad tā ilgāk paviesojās pie pavasara, un šķiet, ka mazliet arī pie vasaras. Skrējēji pošas uz kārtējo SKRIEN LATVIJA posmu Kuldīgā. Sinoptiķi brīdina, ka sestdien būs nedēļas un visas vasaras karstākā diena. Cerībā, ka prognozes varētu nepiepildīties, visi apņēmīgi aujam kājas un braucam uz karsto skrējienu galvaspilsētu. Atmiņā vēl 2010.gads, kad Kuldīgā pie +30 grādiem un augsta gaisa mitruma daudziem vajadzēja mediķu palīdzību. Neliela ķibele ceļā atgadās arī Maratona kuba tētim Andrim Valertam. Teju pie pašas Kuldīgas Ir sācis kūpēt mehāniskā transporta līdzekļa motors un ar tādu taču nevar turpināt ceļu, ir jāmeklē palīdzība. Laipni cilvēki palīdz Andrim un Ilzei nokļūt Kurzemes hercogistes galvaspilsētā. Veikli top kluba telts, kur biedriem satikties un jauki pačalot.
Lasīt tālāk
22.jūlijā Skrien Latvija savus draugus pulcēja Jelgavā. Šī ir tā pilsēta, kas skrējējiem piedāvā nakts romantiku pie Lielupes, Jelgavas pils un Pasta salā. Atstājot auto skaistajā pļavā, un dodoties uz starta vietu, pirmie, ko satikām, bija mūsējie- Mārcis, arī Ilgvars un Didzis. Tātad kluba biedri šeit kuplā skaitā. Jauki!
Lasīt tālāk
Kad rakstu par mūsējiem, stāsts nav tikai par skriešanu. Stāsts ir par interesantām, radošām personībām, viņu sasniegumiem, vaļaspriekiem. Šoreiz mana sarunu biedrene ir Inga Ziediņa, ļoti sievišķīga skrējēja, kuru distancē gandrīz vienmēr redzu smaidošu.
Lasīt tālāk
Kā zināms, 1.jūlijs ir šī gada otrā pusgada pirmā diena. Un tā sākas ar tik lielisku pasākumu! Ar Stirnubuku, kurš lēks Kornetos un mazliet ielīkumos arī Igaunijā. Tā kā jāšķērso robeža, mani interesē, kur skrējēji noglabās pasi vai ID karti? Bikšu kabatās, aiz krūštura lences, varbūt paslēps zeķē?
Lasīt tālāk
Neatceros pirmo reizi, kad es skrēju pretī citam skrējējam, bet kādu laiciņu man bija tāds kā diskomforts – “ akdies,
pretīskrējējs, kas man jādara? jāsveicina? bet ja nu es izskatīšos pēc stulba lauķa? bet ja nu man labi jāizskatās, bet
tad viņš/-a ies mājās un stāstīs par idiotu, kas sveicina citus un kā tāds stulbs lunis un bojā visādi citādi pozitīvo
iespaidu par skrējējiem “. Pilnīgi iespējams, ka tā mēs arī paskrējām garām viens otram neko nepateigdami un
pokerfeisiski skatoties tālumā vai arī uzkrītoši novēršot skatienu pa labi. Vai arī veroties pulsometrā.