Par pieredzi

434_guntis1.jpg

Šajās Lieldienās Gunčam jau 7!(0)

13.04.2017. 11:10

-Skriesim.lv vēsta, ka savas gaitas skriešanas distancēs esi uzsācis 2010.gadā. Ko darīji pirms tam? Kas bija tavs iedvesmotājs?

Jā, sāku nopietnāk pievērsties skriešanai 2010.gadā,tieši Lieldienu rītā, kad uzsāku savas skriešanas gaitas, ko līdz šim neesmu pārtraucis. Tātad jau 7gadi. Vienmēr manī ir bijis dzinulis iekšā kaut ko aktīvu pasākt, pat skolas laikā nākot no skolas vienmēr ir bijis iekšā “dīdeklis” panākt priekšā ejošo, jo bija jāiet paliels gabals līdz skolai. Šķiet, ka šajā ziņā daudz kas nav mainījies :)Bija laiks, kad pievērsos airēšanai, nedaudz riteņbraukšanai. Tāda īsta iedvesmotāja nebija, kad pievērsos skriešanai, zināju cilvēkus, kas piedalās mačos, gribējās spēkus izmēģināt arī sacensībās.

Lasīt tālāk
430_marina2.jpg

Toreiz, 2010. gadā tas bija neparasti ...(5)

16.03.2017. 20:28

-Parastas dienas rīts sākas ar kafiju/tēju vai skrējienu? Rīts sākas 6.00, parasti ar kafiju, tagad tā ir vienīgā krūze dienā. Ja Sako (haskija suns 4 gadus jauns) ļoti “nocieties”, tad iznāk neliels skrējiens pirms kafijas.


 

Lasīt tālāk
420_14468479_1145197148860320_3644107616583531811_o.jpg

Kā vienas sacensības izglāba manu neizteiksmīgo skriešanas sezonu(2)

15.12.2016. 21:40

Raksta ievadā sirsnīgu paldies par sniegto atbalstu 2016. gada skriešanas sezonā saku pirmkārt savai ģimenei. Liels paldies Andrim Valertam par iespēju startēt Maratona klubs/Venden komandā visos Bigbank Skrien Latvija posmos, kā arī par kedām un treniņtērpu. Paldies saku VSK Noskrien Rieksti blicei, kuri ticēja maniem spēkiem visas smagās sezonas garumā. Sezonas galveno mērķi – 2.vietu Stirnu Buka komandu ieskaitē – mēs kopā kā komanda sasniedzām. Pateicīgs esmu savam ļoti labam draugam Edgaram Rūtiņam, kurš mani atbalstīja un sniedza man ar skriešanu saistītu informāciju visas šīs sezonas un vairāku gadu garumā. Saku paldies arī saviem treneriem Nēmem Tāramē un Aigaram Matisonam.  Dziļu pateicību izjūtu pret savu masieri Jāni Dvēselīti, kurš darīja vieglas manas bieži pārpūlētās kājas un izlaboja manu ne reti savilkto muguru. Paldies arī visiem, kuri ticēja maniem spēkiem, un paldies arī tiem, kuri man neticēja, jo tieši viņi man bija kā dzinulis, lai es Frankfurtē sasniegtu savu personisko rekordu maratona distancē. Vēl es vēlos atvainoties Ilzei Valertei par to, ka raksts tapa tikai tagad, nevis jau agrāk, kā biju solījis.

Lasīt tālāk
406_titulbilde.jpg

Kā es sāku skriet(2)

31.08.2016. 19:06

Laikā, kad bērni bija pavisam mazi, sportošanai neatlika daudz laika. Taču man ļoti sāpēja mugura, tāpēc biju spiesta atrast laiku vingrošanai. Kad vingroju, mugura nesāpēja. Bet tiklīdz nesāpēja – tā es atkal palaidos slinkumā. Tagad bērni paaugušies un arī vairāk laika atliek sev. Sākumā, kad sapratu, ka it kā ir brīvāks laiks – nezināju, ko ar to iesākt. Vīrs aizraujas ar riteņbraukšanu, tāpēc pamēģināju to, bet bija bail traukties ar riteni lejā no kalna starp priedēm, kā viņš to dara. Vispār jau tieši viņa aktivitāte arī mani pamudināja uz sportu. Negribas atpalikt un būt nesportiskai.  Es sapņoju par kādu savu sportu, kas mani aizrautu un es to darītu ar prieku, nevis tāpēc ka vajag. Aprīļa sākumā izlasīju, ka visi interesenti ir aicināti pieteikties skriešanas treniņiem Reņķa dārzā. Man uzreiz bija skaidrs – es iešu! Es šad un tad pati paskrēju, bet nejutu nekādu progresu un tā vēlme vienmēr ātri apsīka. Nevarēju noskriet vairāk par 3km. Bet skriet it kā gribējās. Mazliet biedēja dzirdētais, ka tiem, kuriem sāp mugura, noteikti nevajag nodarboties ar skriešanu, bet izmetu to no galvas, jo ļoti vilka šis pasākums.

Lasīt tālāk
401_dsc_0399.jpg

Mans ceļš uz pusmaratonu…(3)

02.08.2016. 10:23

Kā jau vairumam cilvēku reiz dzīvē pienāk brīdis, kad neveselīgs dzīvesveids ir novedis līdz stāvoklim, ko varētu uzskatīt par nožēlojamu. Piemēram, muguras sāpes un stīvums jau ietekmēja dzīves kvalitāti, kas noveda pie zālēm un procedūrām slimnīcā. Toreiz jau fizioterapeits teica, ja gribi normāli staigāt -kusties un tiec vaļā no mašīnas un sēdoša dzīvesveida. Sāku tad Jēkabpilī 1km apli 300 metrus gāju un 300m skrēju, pēc 2 mēnešiem varēju bez apstājas noskriet veselu apli, pēc tam jau nedaudz vairāk, bet kā jau cilvēkiem gadās, kad jau veselība uzlabojas, tad jau viss aiziet vecās sliedēs.Pārvācos uz Rīgu, centrā nevarēju iedomāties skraidīt.Tad pēc visādiem likteņu līkločiem nokļuvu Ventspilī, un tad atkal stresa un darbu rezultātā, vajadzēja sevi pierādīt korporatīvā pasaulē, lai gan jau visiem ir skaidrs, ka pilni kapi ir ar neaizvietojamiem kadriem, un slimi invalīdi nevienam nav vajadzīgi. Rezultāts, kādi 8kg klāt un jau būtiskas problēmas paiet, izkāpt no mašīnas, visi domāja nu var jau dzert, bet tā kā pie jumta autiņam jāturas…..hmm.

Lasīt tālāk
399_vines_mara.jpg

Mani 42 km(1)

11.06.2016. 10:05

Kopš Edgars Palacis pieņēma lēmumu - “vai nu tagad, vai nekad”, pagājuši tieši divi gadi. Ja arī tu esi domājis par to, kā tas būtu – noskriet maratonu vai arī vienkārši sākt skriet, šis stāsts Tev varētu noderēt.

Lasīt tālāk
390_uldis3.jpg

Nr.100(2)

18.04.2016. 21:03

Šajā nedēļā tika izgatavota šā gada MARATONA KLUBA dalībnieka karte ar Nr.100! Mūsu kuplajai Maratona kluba saimei ir pievienojies ventspilnieks Uldis Doniņš. 100.karti neizgatavojam katru dienu, tāpēc uzdevām dažus jautājumus Uldim:

Lasīt tālāk
368_planks.jpg

Funkcionālā fitnesa treniņi(0)

01.09.2015. 15:38

Sākot no šā gada maija Ventspilī ir par vēl vienu veselīgu brīvā laika pavadīšanas veidu vairāk – 2x nedēļā darba dienu vakaros tiek organizēti „funkcionālā fitnesa” treniņi, kurus vada Maratona Kluba biedre un sertificēta trenere Madara Frēliha. Kas tad īsti slēpjas zem šī nosaukuma „funkcionālais fitness” un kas tiek darīts šajos treniņos – pirmkārt, treniņi notiek svaigā gaisā, brīvā dabā (Pārventā, 5. vidusskolas stadionā un siltā laikā Staldzenē pie jūras) un galvenokārt vingrinājumos tiek izmantots cilvēka personīgais svars, taču tiek izmantots arī dabā un apkārtnē pieejamais „inventārs”. 

Lasīt tālāk
349_2wp_20150517_006.jpg

Mans 1.Pusmaratons(3)

21.05.2015. 10:12

Doma par pusmaratonu man prātā bija jau sen, jau pirms pagājušās sezonas. Tomēr treneris mani pārliecināja, ka nav, kur steigties (un paldies viņam par to) un tā nu visu pagājušo sezonu skrēju galvenokārt 10.5 km distanci un pa kādam „piecītim”. Taisnības pēc gan jāsaka, ka „treniņu režīmā” pusmaratona distanci pievārēju pirmo reizi pirms gandrīz 2 gadiem (2013.23.08 – toreiz vēl nebiju Maratona Klubā, nemaz nezināju par tāda eksistenci), biju atsākusi skriet pēc dēliņa piedzimšanas un gribējās paeksperimentēt vai varu noskriet vairāk par 20 km neapstājoties vienā reizē. Toreiz noskrēju 1:54:43 un vel tagad atceros kā pēdējos km riņķoju pa Staldzeni, lai Endomondo savāktos pilna pusmaratona distance un pēdējos metrus no eiforijas un endorfīniem likās, ka pacelšos spārnos, lai gan man sāpēja pilnīgi viss un bija sajūta, ka kājas atdalīsies no pārējā ķermeņa. Pēc 2 dienām jau visas sāpes bija pārgājušas, tomēr nākamreiz treniņā noskriet pusmaratonu saņēmos tikai 2015.12.01 – šoreiz 1:41:33, tās bija 38 sekundes uz km nost un ar to man pietika ļoti ilgam laikam. Pēc tam arī sāku trenēties „pēc plāna” Maratona Klubā un vairs nebija vietas plānā tādiem eksperimentiem.

Lasīt tālāk
266_dscf0883.jpg

Kenijiešu skrējēji jau ieradušies Ventspilī(7)

19.06.2013. 22:54

Jau šo sestdien, Ventspilī, norisināsies pats ātrākais pusmaratons Baltijā. Skrējēji no Kenijas jau ieradušies Ventspilī, un, protams, izmantoju iespēju ar viņiem parunāties! Tātad pie mums ir atbraukuši puiši no pašas Eldoretes, brāļi Maini - Čārlzs (29) un Gabriels (24). Palīdzēt sadzīviski un sagatavoties sacensībām palīdzēs Kenijas skrējēju eksperts – mūsu pašu Raimonds Kairis. Čarlzs pusmaratonu ir skrējis Eiropā pa 1 stundu 1 minūti un 13 sekundēm, savukārt jaunākais brālis Gabriels Eiropā ir pirmo reizi Eiropā, un noteikti gribēs sevi parādīt Eiropas publikai. Pavisam nesen, 15km skrējienā, tikai dažas sekundes zaudēja brālim, stabili izskrienot 15km zem 45 minūtēm. Ķeramies klāt jautājumiem:

Lasīt tālāk