Par pieredzi

450_photo1451481454041104482d8e284.jpg

6 pretī skrējēju tipi un apsveicināšanās ar tiem(3)

02.07.2017. 16:15

Neatceros pirmo reizi, kad es skrēju pretī citam skrējējam, bet kādu laiciņu man bija tāds kā diskomforts – “ akdies,
pretīskrējējs, kas man jādara? jāsveicina? bet ja nu es izskatīšos pēc stulba lauķa? bet ja nu man labi jāizskatās, bet
tad viņš/-a ies mājās un stāstīs par idiotu, kas sveicina citus un kā tāds stulbs lunis un bojā visādi citādi pozitīvo
iespaidu par skrējējiem “. Pilnīgi iespējams, ka tā mēs arī paskrējām garām viens otram neko nepateigdami un
pokerfeisiski skatoties tālumā vai arī uzkrītoši novēršot skatienu pa labi. Vai arī veroties pulsometrā.

Lasīt tālāk
445_pirmais.jpg

Toms no Vidzemes(2)

29.05.2017. 18:54

Maratona klubs ir izveidojies Ventspilī. Taču tas ir tik pievilcīgs, ka spējis apvienot  skrējējus no tuvākām un tālākām Latvijas vietām. Šoreiz stāsts par vidzemnieku, kurš devis priekšroku Kurzemes skrējēju klubam.

-Kā tu iesāki skriet?

Neatceros, kurā gadā, laikam vēl staigāju īsās bikšelēs, piedalījos Aigara Fadejeva soļošanas festivālā. Pēc tam ciemojoties pie radiniekiem , piedalījos Piltenes skrējienā. Gedimins Trulevics bija aktīvs soļotājs līdz mūža nogalei. Pirms tam dejoju sporta dejas-sambu, rumbu, ča-ča-ča.

Lasīt tālāk
444_kal.jpg

Čau, visiem :)(2)

22.05.2017. 12:13

Kāds jau mani pazīst, kāds varbūt vēl nē. Mani sauc Kalvis, esmu no Vērgales. Skriet sāku pirms trīs gadiem, 2014. gadā, martā. Pirmais skrējiens bija 10 kilometri - 45 minūtēs. Kā iesācējam rezultāts labs. 2014. gadā aizvadīju visvairāk sacensības, rudenī noslēdzot sezonu ar 56 kilometru distanci Siguldas kalnu maratonā, kur ieguvu 1. vietu grupā. Pēc tam ziemas periodā neskrēju, bet biju pieteicies maratonam Maltā. Līdz Maltas maratonam, trīs mēnešu laikā, pieņēmos svarā, svēru ap 90 kilogramiem. Tā nu 2015. gadu uzsāku ar laiku 4:05 Maltas maratonā, kur sākot no trīsdesmitā kilometra gāju. Turpmākajā sezonā uzstādīju arī savu šī brīža personīgo rekordu pusmaratonā - 1:18:22. 2015. gada beigās līdzīgi kā 2014. gadā ziemā pārstāju skriet un pavasarī atsāku. 2016. gadā pārsvarā skrēju sacensībās, kurās biju spējīgs ieskriet top 6 - tas ir stirnu bukos. Sezonas beigās uzstādīju personīgo rekordu Ozolniekos, piecu kilometru distancē -17:09. Pēc Ozolniekiem nebeidzu skriet, bet decembra sākumā tika veikta vēnu operācija, tādēļ divus mēnešus nācās izlaist.

Lasīt tālāk
440_ilgvarsbilde1.jpg

Skrien, Ilgvar, skrien!(0)

08.05.2017. 10:43

Kad uz kārtējo SKRIEN  LATVIJA posmu mērojams tāls ceļš līdz Daugavpilij, laiks sarunām ar ceļabiedriem. Šoreiz ar Ilgvaru Āboltiņu, kurš klubam pievienojies nesen, bet paspējis visus pārsteigt, uzvarot 2016.gada  reitingā vīriešu konkurencē.

Lasīt tālāk
438_20170421_0941211.jpg

Kā braucām uz Slovākiju pēc normatīva(3)

25.04.2017. 21:45

Nesen atgriezos ar Juri Kalniņu no Parīzes maratona, un dodos nākamajā braucienā, uz Slovākiju. Nebiju domājis par šo uzrakstīt, bet emocijas ņēma virsroku, ir jāuzraksta, jo tas bija pavisam kaut kas cits, nekā apmeklēt kādu skrējienu vai populāru maratonu. Tā kā MARATONA KLUBS ir uzņēmies šefību par Ruslanu Smolonski un Artūru Medvedu, pirmais tieši tagad devās uz Slovākiju, lai mēģinātu izpildīt normatīvu 20km soļošanā uz U23 čempionātu 2017.gada vasarā Bidgoščā.

Lasīt tālāk
434_guntis1.jpg

Šajās Lieldienās Gunčam jau 7!(0)

13.04.2017. 11:10

-Skriesim.lv vēsta, ka savas gaitas skriešanas distancēs esi uzsācis 2010.gadā. Ko darīji pirms tam? Kas bija tavs iedvesmotājs?

Jā, sāku nopietnāk pievērsties skriešanai 2010.gadā,tieši Lieldienu rītā, kad uzsāku savas skriešanas gaitas, ko līdz šim neesmu pārtraucis. Tātad jau 7gadi. Vienmēr manī ir bijis dzinulis iekšā kaut ko aktīvu pasākt, pat skolas laikā nākot no skolas vienmēr ir bijis iekšā “dīdeklis” panākt priekšā ejošo, jo bija jāiet paliels gabals līdz skolai. Šķiet, ka šajā ziņā daudz kas nav mainījies :)Bija laiks, kad pievērsos airēšanai, nedaudz riteņbraukšanai. Tāda īsta iedvesmotāja nebija, kad pievērsos skriešanai, zināju cilvēkus, kas piedalās mačos, gribējās spēkus izmēģināt arī sacensībās.

Lasīt tālāk
430_marina2.jpg

Toreiz, 2010. gadā tas bija neparasti ...(5)

16.03.2017. 20:28

-Parastas dienas rīts sākas ar kafiju/tēju vai skrējienu? Rīts sākas 6.00, parasti ar kafiju, tagad tā ir vienīgā krūze dienā. Ja Sako (haskija suns 4 gadus jauns) ļoti “nocieties”, tad iznāk neliels skrējiens pirms kafijas.


 

Lasīt tālāk
420_14468479_1145197148860320_3644107616583531811_o.jpg

Kā vienas sacensības izglāba manu neizteiksmīgo skriešanas sezonu(2)

15.12.2016. 21:40

Raksta ievadā sirsnīgu paldies par sniegto atbalstu 2016. gada skriešanas sezonā saku pirmkārt savai ģimenei. Liels paldies Andrim Valertam par iespēju startēt Maratona klubs/Venden komandā visos Bigbank Skrien Latvija posmos, kā arī par kedām un treniņtērpu. Paldies saku VSK Noskrien Rieksti blicei, kuri ticēja maniem spēkiem visas smagās sezonas garumā. Sezonas galveno mērķi – 2.vietu Stirnu Buka komandu ieskaitē – mēs kopā kā komanda sasniedzām. Pateicīgs esmu savam ļoti labam draugam Edgaram Rūtiņam, kurš mani atbalstīja un sniedza man ar skriešanu saistītu informāciju visas šīs sezonas un vairāku gadu garumā. Saku paldies arī saviem treneriem Nēmem Tāramē un Aigaram Matisonam.  Dziļu pateicību izjūtu pret savu masieri Jāni Dvēselīti, kurš darīja vieglas manas bieži pārpūlētās kājas un izlaboja manu ne reti savilkto muguru. Paldies arī visiem, kuri ticēja maniem spēkiem, un paldies arī tiem, kuri man neticēja, jo tieši viņi man bija kā dzinulis, lai es Frankfurtē sasniegtu savu personisko rekordu maratona distancē. Vēl es vēlos atvainoties Ilzei Valertei par to, ka raksts tapa tikai tagad, nevis jau agrāk, kā biju solījis.

Lasīt tālāk
406_titulbilde.jpg

Kā es sāku skriet(2)

31.08.2016. 19:06

Laikā, kad bērni bija pavisam mazi, sportošanai neatlika daudz laika. Taču man ļoti sāpēja mugura, tāpēc biju spiesta atrast laiku vingrošanai. Kad vingroju, mugura nesāpēja. Bet tiklīdz nesāpēja – tā es atkal palaidos slinkumā. Tagad bērni paaugušies un arī vairāk laika atliek sev. Sākumā, kad sapratu, ka it kā ir brīvāks laiks – nezināju, ko ar to iesākt. Vīrs aizraujas ar riteņbraukšanu, tāpēc pamēģināju to, bet bija bail traukties ar riteni lejā no kalna starp priedēm, kā viņš to dara. Vispār jau tieši viņa aktivitāte arī mani pamudināja uz sportu. Negribas atpalikt un būt nesportiskai.  Es sapņoju par kādu savu sportu, kas mani aizrautu un es to darītu ar prieku, nevis tāpēc ka vajag. Aprīļa sākumā izlasīju, ka visi interesenti ir aicināti pieteikties skriešanas treniņiem Reņķa dārzā. Man uzreiz bija skaidrs – es iešu! Es šad un tad pati paskrēju, bet nejutu nekādu progresu un tā vēlme vienmēr ātri apsīka. Nevarēju noskriet vairāk par 3km. Bet skriet it kā gribējās. Mazliet biedēja dzirdētais, ka tiem, kuriem sāp mugura, noteikti nevajag nodarboties ar skriešanu, bet izmetu to no galvas, jo ļoti vilka šis pasākums.

Lasīt tālāk
401_dsc_0399.jpg

Mans ceļš uz pusmaratonu…(3)

02.08.2016. 10:23

Kā jau vairumam cilvēku reiz dzīvē pienāk brīdis, kad neveselīgs dzīvesveids ir novedis līdz stāvoklim, ko varētu uzskatīt par nožēlojamu. Piemēram, muguras sāpes un stīvums jau ietekmēja dzīves kvalitāti, kas noveda pie zālēm un procedūrām slimnīcā. Toreiz jau fizioterapeits teica, ja gribi normāli staigāt -kusties un tiec vaļā no mašīnas un sēdoša dzīvesveida. Sāku tad Jēkabpilī 1km apli 300 metrus gāju un 300m skrēju, pēc 2 mēnešiem varēju bez apstājas noskriet veselu apli, pēc tam jau nedaudz vairāk, bet kā jau cilvēkiem gadās, kad jau veselība uzlabojas, tad jau viss aiziet vecās sliedēs.Pārvācos uz Rīgu, centrā nevarēju iedomāties skraidīt.Tad pēc visādiem likteņu līkločiem nokļuvu Ventspilī, un tad atkal stresa un darbu rezultātā, vajadzēja sevi pierādīt korporatīvā pasaulē, lai gan jau visiem ir skaidrs, ka pilni kapi ir ar neaizvietojamiem kadriem, un slimi invalīdi nevienam nav vajadzīgi. Rezultāts, kādi 8kg klāt un jau būtiskas problēmas paiet, izkāpt no mašīnas, visi domāja nu var jau dzert, bet tā kā pie jumta autiņam jāturas…..hmm.

Lasīt tālāk