Par Paldies, krīze turpinās un 21 ieteikums iesācējiem
26.11.2020. 18:32
Pirms dažām dienām skrienot satiku meiteni, kuru pirms gadiem pieciem biju ievilcis skriešanā, vai pareizāk teikt, parādījis ceļu uz skriešanu, un nu viņa man saka PALDIES, par to dienu, kad pirmo reizi, pateicoties man, viņa sāka skriet un skrien vēl aizvien un jūtas lieliski. Šādu paldies nav bijis daudz, bet arī ne maz, labi, ap desmit, dažs labs no pavisam svešiem cilvēkiem, kuri izlasījuši kādu manu rakstu 2014.gadā. Laiks jaunam rakstam!
Lasīt tālāk
Kamēr…(8.turpinājums)
06.07.2020. 10:32
…vasara rit savu ceļu saules griežos, saules svelmē ļaudis meklē veldzi upēs, ezeros un jūrā, skrējēji turpina skriet, un jauni ļaudis precas, tikmēr…16.08.2018.Skrien Latvija VII posms Valmierā. Vakarā pirms skrējiena tiek uzslieta košā kluba telts un čaklā Olga visus cienā ar pašas cepto, gardo ābolkūku. Jāpastāsta, ka mūsu komanda ir kļuvusi internacionāla, jo zem mūsu karoga startē Anatolijs no Pleskavas un Natalja no Sanktpēterburgas. Vakarā savelkas pelēki mākoņi un sāk līt, arī naktī dzirdams, kā lietutiņš, burbuļo, grabinās, čab un dauzās.
Lasīt tālāk
Kamēr…(7.turpinājums)
09.06.2020. 18:52
…vasara ziedu kurpēs pārstaigā pļavas un kluba biedri romantiskās noskaņās publicē foto un ziņas par veiktajiem skrējieniem, dodamies uz Ventspili.16.06.-17.06.2018. Skrien Latvija IV posms Ventspilī. Pa ceļam uz Pilsētu ar rītdienu, vērojam, kā magones plivina savus košos brunčus, kā zemenes saldi dzirkstī tirgotāju groziņos. Garš gan tas ceļš no Vidzemes līdz Kurzemei! Ilgi stūrējot, uzmācās snaudiens. Bet rau- pašā ceļa malā Mammas Dabas atpūtas vieta Spāres ezera krastā! Cik patīkami iegrimt ezera ūdenī, veldzēties un vērot kā putni slaidā pikējumā tver savu maltīti ūdenī.
Lasīt tālāk
Kamēr…(1.turpinājums)
24.03.2020. 21:13
…piesaulītē rāmi tek bērzu sulas un pasaulē uz brīdi apstājies trakais skrējienu virpulis, laiks ieskatīties nākošajā piezīmju grāmatā. 2015.gada 11.jūlijā visi ceļi ved uz Jelgavas nakts pusmaratonu. Organizatori spēkratiem ierādījuši pļavu ar skatu uz diženā Rastrelli meistardarbu – Jelgavas pili. Kad dodamies pēc starta numuriem, sastopam kluba biedrus, kuri aizrautīgi mums māj. Patīkami! Starta laukumā redzam priecīgos bērnus, kuri savu distanci jau pieveikuši un tagad izklaidējas milzīgā putu mākonī, ko ik pa laikam izšauj lielgabals. Starts tiek dots visu distanču skrējējiem reizē, tādēļ sākumā trasē ir diezgan liels biezums. Blakus trasei upē peld ūdens tramvajs, no kura kāds vīrs skaļrunī komentē skrējienu. Naksnīgajā pilsētā skan mūzika un aizdip skrējēju soļi. Interesanti, ko domā tie, kuri jau aizgājuši gulēt?
Lasīt tālāk
Didzis. Ar prieku par dzīvi
28.02.2020. 12:32
Maratona klubs ir bagāts ar ļoti interesantiem un aizrautīgiem cilvēkiem. Ar vienu no tiem, Didzi Ceriņu, esam skolas biedri. Kopā mācījāmies Valmieras 4.vidusskolā. Atceros, ka Didzis toreiz spēlēja basketbolu, jo trenējās pie mana tēta.
Vai tu vēl uzspēlē basketbolu?
Jā, mēs ar tavu brāli bijām klases biedri, kopā basketbolu spēlējām pie tava tēva - mana trenera visus skolas gadus. Daudzus gadus bijām republikas spicē, tikai allaž priekšā mums - Igors Miglinieks un Kārlis Muižnieks ar savu RĪGAS 2.BJSS! Basketbols man vienmēr līdzās bijis, esmu pat tiesājis basketbola mačus. Atceros, ka vienu pilsētas čempionāta finālu tiesāju kopā ar tavu tēvu! Aktīvi nodarboties ar basketu beidzu 40 gadu vecumā, kad Valmieras pilsētas čempionātā izcīnījām 3.vietu.Pa vidu bija arī strītbols, bruģa bumba. Līdz aktīvās skriešanas sākumam tāpat 2 reizes nedēļā spēlēju groza bumbu. Tagad draugu pulciņā topā ir sodu mešana un mīnusi. Maratona kluba ballītē arī reiz sodiņus mētājām!
Lasīt tālāk
Valdis. Skrējējs bez robežām
17.02.2020. 20:56
Valdi nevar nepamanīt. Jebkurā no skrējieniem - Skrien Latvija, Stirnubukā, Latvijas čempionātā – skrējēja solis ir ātrs un viegls. Viņu vērojot, prātā iešaujas doma - kaut arī es tā varētu.
Lasīju, ka esi sācis skriet 2009. gada maijā. Kas Tevi uz to pamudināja? Vai esi saskaitījis, cik kilometru pa šo laiku noskriets?
Lasīt tālāk
Edgars. Ar skriešanu sirdī
07.02.2020. 17:08
Edgars zina, ko grib sasniegt un apņēmīgi dodas uz mērķi. Turklāt viņš nebaidās zaudēt, nebaidās par to runāt. Ja visa dzīve pakārtota skriešanai, tad neveiksme nevar būt šķērslis sapņu īstenošanai.
Lasīt tālāk
Dainis. Romantiskais pusmaratonu kolekcionārs.
13.08.2019. 18:47
“Skriešana ir kā dāvana, kuru es sev pasniedzu ik dienu!”, saka Dainis un iedod man glītā rokrakstā aprakstītas lapas. Tajās ir atbildes uz jautājumiem. Apbrīnojami! Viņš ir ne tikai izturīgs skrējējs, bet arī pacietīgs sarunu biedrs! Jelgavā Maratona klubs viņu kronēja par pusmaratonu karali, jo viņš bija pieveicis jau 150. šī garuma distanci
Lasīt tālāk
Rainers - maratonu pārvaldnieks
07.07.2019. 13:29
Maratona klubā ir kāds īpašs cilvēks, kurš laiku pa laikam aicina piedalīties konkursos par viņa noskrietās 42,195km distances prognozējamo rezultātu. Viņa kontā ir jau 43 noskrieti maratoni, tomēr nevaru būt droša –kamēr es rakstu, viņš varbūt jau būs noskrējis vēl vienu šādu distanci. Rainers Meijers ir ceļā uz savu 100. maratonu un plāno to paveikt līdz 2025.gadam.
Lasīt tālāk
Madara. Kā krāsaina puķe.
16.02.2019. 10:56
Madara ir pierādījusi, ka var pārsteigt konkurentes, gluži vienkārši – smaidīdama ierodas uz starta un visas ( uzvara 4.Sieviešu skrējienā 7,5 km distancē), vai gandrīz visas ( 3.vieta Kamparkalna Stirnbuka 31 km Lūša distancē) uzvar. Tomēr tik vienkārši jau tas nenotiek?
Pirmkārt, jāsaka, ka sacensībās iegūtās vietas lielā mērā ir atkarīgas arī no tā, kāda ir konkurence. Vairāk vai mazāk pa šiem gadiem jau zinu savu vietu starp skrējējām Latvijā (un lai cik ātri arī skrietu, vienmēr kāds būs ātrāks), tādēļ nepiešķiru lielu nozīmi iegūtajai vietai – man svarīgs ir savs personīgais rezultāts un izaugsme. Sacensībās piedalos ne tāpēc, lai kādu pārspētu, bet tāpēc, ka konkurences apstākļos ir vieglāk labot savus personiskos rekordus nekā skrienot vienatnē. Protams tad, kad sakrīt gan vieta, gan rezultāts, ir vislielākais gandarījums. Un neuzskatu, ka mani rezultāti šobrīd būtu kaut kas īpašs, domāju, ka varu vēl vairāk. Tomēr man tieši vislabāk patīk pats treniņu process, nevis sacensības – skriešana ir mana meditācija un ikdienas vientulības deva, kad ir klusums un varu vērot dabu un mierīgi padomāt, turklāt tas nostiprina imunitāti un nāk par labu veselībai.
Lasīt tālāk