Par pieredzi

Imants Auziņš 001(0)

Cik ilgi jau skrien? Sāku skriet 2013. gadā, 52 gadu vecumā. Kas bija tavs mērķis, sākot skriet? Tāda īsta mērķa nebija. Satiku pilsētas Maximā mākslinieku Aldi Birznieku. Sacīju, ka veselības uzlabošanai (augsts asinsspiediens, svars 103 kg) sāku nodarboties ar ziemas peldēšanu. Viņš teica, ka vajag skriet. Tad arī sāku. Ar sportu nekad nebiju nodarbojies, vienīgi armijā 1981 - 1983 gadā. Pēc 30 gadu pārtraukuma iesākt skriet bija grūti, kājas bija kā bluķi, nevarēju noskriet pat 200 metrus. Sieva man rādīja kā spert soļus.

Padomāju skrienot(0)

Šodien skrienot aizdomājos, ko man nozīmē skriešana un jo vairāk par to domāju skrienot, jo priecīgāka un pateicīgāka sajutos. Skriet manā šībrīža tagadnes punktā nozīmē būt centrātai uz sevi, uz savu iekšpusi, iespēja pārslēgt fokusu no ārējās vides un apstākļiem uz savu iekšējo pasauli, veltīt laiku sev un tikai sev. Mana mīļākā distance ir 10-12 km, kas aizņem aptuveni stundu laika, ar ko ir pilnīgi pietiekoši, lai nodotos meditācijai, “iegremdētos” un atrastu visas atbildes uz jautājumiem, kuri kādu laiku “karājušies gaisā” un nav varējuši atrisināties. Skrējiena laikā ļoti bieži ienāk prātā dažādas jaunas idejas, un veidi, kā tās būtu interesanti realizēt. Reizēm skrienu tematiskos skrējienus, kur fokusējos tikai uz vienu īpašību  un visu skrējiena laiku to skandēju kā mantru .

Skriet? Nu nē, bet varbūt tomēr “jā”?!(3)

Kādā jaukā 2016.gada vasaras vakarā, kad pludmales smiltīs laiski gulēt īsti negribējās un visi mājas darbi bija apdarīti, domāju ar ko gan sevi nodarbināt? Skriet, jāiet paskriet. Pēdējo reizi skrēju tieši 18 gadus atpakaļ vidusskolas fizkultūras stundās un tā nebūt nebija mana mīļākā nodarbe. Un ne tikai skriešana, bet vispār sports kā tāds. Taču gribējās pamēģināt kaut ko jaunu un neiespējamu, kā arī pārsteigt tuviniekus un mūžīgi sāpošā spranda un galva no sēdēšanas pie datora darbā nedeva mieru. Tāpat dažādi medicīnas guru apkārt skandināja, ka jāiet vingrot un jākustas. Ak jā, un skapī putekļus krāja nezin kāpēc nopirktas Nike skriešanas botas (nevarēju nepirkt, atlaide bija liela). Izdomāju maršrutu, saģērbos un aiziet.

INGA. AR ODZIŅU.(3)

Kad rakstu par mūsējiem, stāsts nav tikai par skriešanu. Stāsts ir par interesantām, radošām personībām, viņu sasniegumiem, vaļaspriekiem.  Šoreiz mana sarunu biedrene ir Inga Ziediņa, ļoti sievišķīga skrējēja, kuru distancē gandrīz vienmēr redzu smaidošu.

6 pretī skrējēju tipi un apsveicināšanās ar tiem(3)

Neatceros pirmo reizi, kad es skrēju pretī citam skrējējam, bet kādu laiciņu man bija tāds kā diskomforts – “ akdies,
pretīskrējējs, kas man jādara? jāsveicina? bet ja nu es izskatīšos pēc stulba lauķa? bet ja nu man labi jāizskatās, bet
tad viņš/-a ies mājās un stāstīs par idiotu, kas sveicina citus un kā tāds stulbs lunis un bojā visādi citādi pozitīvo
iespaidu par skrējējiem “. Pilnīgi iespējams, ka tā mēs arī paskrējām garām viens otram neko nepateigdami un
pokerfeisiski skatoties tālumā vai arī uzkrītoši novēršot skatienu pa labi. Vai arī veroties pulsometrā.

Toms no Vidzemes(2)

Maratona klubs ir izveidojies Ventspilī. Taču tas ir tik pievilcīgs, ka spējis apvienot  skrējējus no tuvākām un tālākām Latvijas vietām. Šoreiz stāsts par vidzemnieku, kurš devis priekšroku Kurzemes skrējēju klubam.

-Kā tu iesāki skriet?

Neatceros, kurā gadā, laikam vēl staigāju īsās bikšelēs, piedalījos Aigara Fadejeva soļošanas festivālā. Pēc tam ciemojoties pie radiniekiem , piedalījos Piltenes skrējienā. Gedimins Trulevics bija aktīvs soļotājs līdz mūža nogalei. Pirms tam dejoju sporta dejas-sambu, rumbu, ča-ča-ča.

Čau, visiem :)(2)

Kāds jau mani pazīst, kāds varbūt vēl nē. Mani sauc Kalvis, esmu no Vērgales. Skriet sāku pirms trīs gadiem, 2014. gadā, martā. Pirmais skrējiens bija 10 kilometri - 45 minūtēs. Kā iesācējam rezultāts labs. 2014. gadā aizvadīju visvairāk sacensības, rudenī noslēdzot sezonu ar 56 kilometru distanci Siguldas kalnu maratonā, kur ieguvu 1. vietu grupā. Pēc tam ziemas periodā neskrēju, bet biju pieteicies maratonam Maltā. Līdz Maltas maratonam, trīs mēnešu laikā, pieņēmos svarā, svēru ap 90 kilogramiem. Tā nu 2015. gadu uzsāku ar laiku 4:05 Maltas maratonā, kur sākot no trīsdesmitā kilometra gāju. Turpmākajā sezonā uzstādīju arī savu šī brīža personīgo rekordu pusmaratonā - 1:18:22. 2015. gada beigās līdzīgi kā 2014. gadā ziemā pārstāju skriet un pavasarī atsāku. 2016. gadā pārsvarā skrēju sacensībās, kurās biju spējīgs ieskriet top 6 - tas ir stirnu bukos. Sezonas beigās uzstādīju personīgo rekordu Ozolniekos, piecu kilometru distancē -17:09. Pēc Ozolniekiem nebeidzu skriet, bet decembra sākumā tika veikta vēnu operācija, tādēļ divus mēnešus nācās izlaist.

Skrien, Ilgvar, skrien!(0)

Kad uz kārtējo SKRIEN  LATVIJA posmu mērojams tāls ceļš līdz Daugavpilij, laiks sarunām ar ceļabiedriem. Šoreiz ar Ilgvaru Āboltiņu, kurš klubam pievienojies nesen, bet paspējis visus pārsteigt, uzvarot 2016.gada  reitingā vīriešu konkurencē.

Kā braucām uz Slovākiju pēc normatīva(3)

Nesen atgriezos ar Juri Kalniņu no Parīzes maratona, un dodos nākamajā braucienā, uz Slovākiju. Nebiju domājis par šo uzrakstīt, bet emocijas ņēma virsroku, ir jāuzraksta, jo tas bija pavisam kaut kas cits, nekā apmeklēt kādu skrējienu vai populāru maratonu. Tā kā MARATONA KLUBS ir uzņēmies šefību par Ruslanu Smolonski un Artūru Medvedu, pirmais tieši tagad devās uz Slovākiju, lai mēģinātu izpildīt normatīvu 20km soļošanā uz U23 čempionātu 2017.gada vasarā Bidgoščā.

Šajās Lieldienās Gunčam jau 7!(0)

-Skriesim.lv vēsta, ka savas gaitas skriešanas distancēs esi uzsācis 2010.gadā. Ko darīji pirms tam? Kas bija tavs iedvesmotājs?

Jā, sāku nopietnāk pievērsties skriešanai 2010.gadā,tieši Lieldienu rītā, kad uzsāku savas skriešanas gaitas, ko līdz šim neesmu pārtraucis. Tātad jau 7gadi. Vienmēr manī ir bijis dzinulis iekšā kaut ko aktīvu pasākt, pat skolas laikā nākot no skolas vienmēr ir bijis iekšā “dīdeklis” panākt priekšā ejošo, jo bija jāiet paliels gabals līdz skolai. Šķiet, ka šajā ziņā daudz kas nav mainījies :)Bija laiks, kad pievērsos airēšanai, nedaudz riteņbraukšanai. Tāda īsta iedvesmotāja nebija, kad pievērsos skriešanai, zināju cilvēkus, kas piedalās mačos, gribējās spēkus izmēģināt arī sacensībās.