Raksts Nr.1 no rakstu sērijas: Kāpēc un kā mēs skrienam - Ilze Ķīkule(7)
Šovasar vienā no Maratona kluba koptreniņiem ievēroju meiteni. Viņai mugurā bija NORDEA Rīgas maratona krekliņš un es nodomāju, viņa ir noskrējusi šogad maratonu un mani sāka mākt ziņkārība, kas liek cilvēkiem saņemties un darīt trakas lietas, jo maratons man šķiet kaut kas tāds – liels, neiespējams un nesasniedzams, tas taču ir 42 kilometri. Kādu dienu skrienot man radās doma (skrienot vienmēr rodas foršas idejas) tuvāk iepazīties ar šo meiteni, jo koptreniņos un kopīgos braucienos uz sacensībām nesanāk tā parunāties. Un tā mēģināju sazināties un uzaicināt Ilzi uz kopīgu parunāšanos par skriešanu. Tas ir Ilzes stāsts par mums skrējējiem atkal tik kopīgo tēmu – kāpēc es skrienu un ko skriešana ir man devusi, un kāpēc maratons. Pēc sarunas sapratu, ka Ilze neapstāsies, turpinās skriet un iedvesmos citus sākt skriet.
Lasīt tālāk